ĪSUMĀ:
- Kenterberijā par mandātu sacenšas vairākas partijas, bet priekšvēlēšanu aģitācija - nemanāma;
- Vēlētāji kaismīgi debatē un ierodas pīļu kostīmos;
- Liberāli noskaņotie ar taktisko balsošanu cer apturēt konservatīvo uzvaru;
- Cilvēki noguruši no "Brexit" jautājumiem un par tiem runā tikai garāmejot.
Kenterberijā par mandātu sacenšas vairākas partijas
Kenterberija ir viena no senākajām un pazīstamākajām Anglijas pilsētām. Daudziem tās nosaukums saistās arī ar viduslaiku “Kenterberijas stāstiem”, ko svētceļnieki stāstīja, ejot no Londonas uz Kenterberiju. Mūsdienās ceļš ar ātrgaitas vilcienu no Londonas aizņem tikai stundu. Pilsētas centrā itin nekas neatgādina, ka jau pēc dažām dienām būtu parlamenta vēlēšanas. Iedzīvotāji steidz iegādāties Ziemassvētku dāvanas, un arī Ziemassvētku tirdziņš ir ļaužu pilns. Savukārt reklāmas vai politiskos saukļus nekur nevar manīt.
Ceļš no pilsētas centra uz Kentas Universitāti ved caur diezgan vienkāršu privātmāju rajonu. Te Latvijas Radio beidzot izdodas ieraudzīt plakātu, kas aģitē par vienu no politiskajām partijām. Proti, vienā no māju logiem var redzēt, ka tās īpašnieki aicina balsot par Leiboristu partijas kandidāti. Leiboristu partijas politiķe Rozija Dafilda (Rosie Duffield) 2017. gada vēlēšanās negaidīti uzvarēja šajā apgabalā un kļuva par Lielbritānijas parlamenta deputāti. "Jā, tas bija liels šoks. Neviens nebija gaidījis, ka es to varēšu izdarīt, un arī es pati negaidīju, ka man izdosies uzvarēt," saka Dafilda. Tagad viņa cer atkārtot savu uzvaru.
"Esmu piesardzīgi optimistiska, teiksim tā. Esmu vienīgā vietējā kandidāte, un tas atšķir mani no pārējiem. Es pazīstu šo vēlēšanu apgabalu, jo tās ir manas mājas. Man patiesi rūp, kas ar to notiks. Un, ja kāds nāk no cita reģiona, tad man rodas šaubas, vai šis cilvēks tik ļoti uztraucas par šo vietu. Tā kā es ceru, ka mēs uzvarēsim," skaidro Dafilda.
Savukārt Konservatīvā partija šajās vēlēšanās cer pierādīt, ka Kenterberijas zaudēšana pirms diviem gadiem bija tikai nejaušība.
Konservatīvo kandidāte ir Anna Firsa (Anna Firth). “Manas izredzes ir ārkārtīgi labas. Šis mandāts ir piederējis konservatīvajiem 185 gadus līdz brīdim, kad 2017. gadā mēs to pazaudējām leiboristiem. Tas bija Ginesa rekordu grāmatā kā vieta ar visilgāko nepārtraukto konservatīvo pārstāvniecību. Šis mandāts tika pazaudēts negaidīti tikai ar 187 balsu pārsvaru. Tādēļ es esmu pārliecināta, ka šoreiz cilvēki balsos aktīvāk un atgriezīs šeit konservatīvo pārstāvi," saka Firsa.
Par Kenterberijas mandātu sacenšas arī Liberāldemokrātu partijas kandidāte Klēra Malkolmsona (Claire Malcolmson) un neatkarīgais kandidāts Maikls Goulds (Michael Gould). Latvijas Radio apmeklē Kentas Universitāti, jo visi četri pretendenti šovakar ir sanākuši vienā no lekciju zālēm, lai piedalītos priekšvēlēšanu debatēs. Telpa ir pilna ar studentiem un pensionāriem. Gandrīz visas 170 vietas ir aizņemtas. Liberāldemokrāte Malkolmsona uzstāj, ka viņa vienīgā pārstāv partiju, kas skaidri vēlas apturēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
“Liberāldemokrātu prioritāte ir apturēt "Brexit" un klimata pārmaiņas. Ja jūsu prioritāte ir palikt Eiropas Savienībā un nekavējoties pabeigt šo "Brexit" procesu, tad jums ir jābalso par liberāldemokrātiem. Pie šī galda esmu vienīgā kandidāte, kas patiesi iestājās par palikšanu. Es tam ticu, tāpat kā mana partija. Balsojums par leiboristiem nedod garantiju par palikšanu. Džeremijs Korbins joprojām nespēj izlemt. Ekonomisti saka, ka, paliekot Eiropas Savienībā, mūsu ekonomika pieaugs par 1,9%. Mēs solam ieguldīt šo 500 miljardu prēmiju par palikšanu mūsu panīkušajos dienestos – veselības aprūpē, skolās, policijā un mitekļos," pauž Malkolmsona.
Kaismīgas debates un cilvēki pīļu kostīmā
Debates ir kaismīgas. Sanākušie ne tikai uzdod jautājumus, bet arī izklāsta savu nostāju un pārmetumus politiķiem. Bet, kad runa nonāk līdz izglītībai, kāda pensionāre sāk kliegt, ka jautātājs runā muļķības. Pasākuma vidū zālē ienāk divi cilvēki, kas saģērbi pīles kostīmā. Viņiem rokās ir plakāti ar aicinājumu steidzami rīkoties, lai novērstu klimata katastrofu. Starp sanākušajiem ir arī viens no vides aktīvistu grupas “Extintion Rebellion” biedriem. Latviski šo nosaukumu var tulkot kā “Sacelšanās pret izmiršanu”.
Viņš vaicā, vai kandidāti būtu gatavi atbalstīt aktīvistu sagatavoto likumprojektu par klimata katastrofas novēršanu, bet viennozīmīgu atbildi nesaņem.
"Pēc diskusijas es pienācu klāt un gan Rozija, gan Liberāldemokrātu partijas kandidāte skaidri pauda gatavību atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu. Viņiem visiem ir iesniegta tā kopija. Tas ir ļoti pozitīvi. Tagad sākas sarežģītākais process – kā atrisināt krīzi tā, lai sabiedrības vismazāk aizsargātie slāņi pārlieku no neciestu," pauž viens no “Extintion Rebellion” pārstāvjiem. Var manīt, ka liberāldemokrāte Malkolmsona ir nedaudz satraukta. Viņa piekrita piedalīties šajā kampaņā vien pirms dažām nedēļām, kad no dalības izstājās iepriekšējais kandidāts. Viņš baidījās, ka "Brexit" pretinieku balsis varētu sadalīties starp liberāldemokrātu un leiboristu kandidātu un rezultātā mandātu iegūtu Konservatīvās partijas pārstāve. Tomēr Liberāldemokrātu partijas vadība nolēma izvirzīt jaunu pretendenti šajā apgabalā. Par šo lēmumu liberāļiem nācās sastapties ar asiem pārmetumiem.
Kritiķu vidū ir arī Kentas Universitātes profesors Ričards Sakva (Richard Sakwa), kurš vadīja šo priekšvēlēšanu diskusiju. Sakva neslēpj savu atbalstu leiboristiem. “Balsu sašķelšanās var nodrošināt konservatīvajiem uzvaru. Tā ir katastrofa. Ja vien cilvēki nesāks aktīvi izmantot mājaslapas, kas ļauj saprast, par kuru kandidātu būtu jābalso katrā vēlēšanu apgabalā, ja viņi vēlas panākt, ka toriji nesaglabā varu. Ja kāds Kenterberijā vēlas balsot taktiski, tad viņi var saprast, ka labākais veids, kā izvairīties no konservatīvās kandidātes uzvaras, ir balsot par leiboristiem. Citur tie ir liberāldemokrāti. Ņemot vērā kaislības, kas šovakar te risinājās, cilvēki arvien aktīvāk sāk balsot taktiski," skaidro Sakva.
Ar takstisko balsošanu cer apturēt konservatīvo uzvaru
Pieminētās taktiskās balsošanas mājaslapās kļūst arvien populārākas starp atsevišķām vēlētāju grupām. Būtībā tās ļauj noteikt, kuram kandidātam konkrētajā vēlēšanu apgabalā ir vislielākās izredzes gūt virsroku pār Konservatīvās partijas pārstāvi. Frāze “taktiskā balsošana” ir prātā arī daudziem universitātes studentiem, kurus Latvijas Radio satiek uzreiz pēc stundu garajām debatēm. "Partija, par kuru es parasti balsoju, šeit nav pārstāvēta. Tā kā man tagad ir jāizdomā, ko atbalstīt," stāsta kāda sieviete.
Savukārt cita studente norāda, ka tomēr balsos par to, par ko sākotnēji bija plānojusi balsot. "Tas nav tādēļ, ka mani pārliecināja šī vakara diskusija. Es jau esmu iesaistīta vietējā politikā, un tādēļ man bija skaidra šīs partijas nostāja. Tā kā es tikai vēlreiz guvu apstiprinājumu saviem uzskatiem," akcentē studente.
Kāds cits students tikmēr plāno balsot taktiski. "Vispār es esmu liberāldemokrāts. Esmu šis partijas biedrs. Te esmu students un nāku no Anglijas dienvidrietumiem. Es plānoju balsot taktiski, lai panāktu, ka toriji neuzvar. Es balsošu par Roziju Dafildu. Esmu sapratis, ka manai balsij šeit ir lielāka nozīme. Lai panāktu, ka pašreizējā briesmīgā valdība neturpina savu darbu, man nākas balsot par citas partijas kandidāti. Es esmu daudz par to domājis. Agrāk man šķita, ka es nekad nekam tādam nebūtu gatavs. Bet tagad man nācās secināt, ka labākais šeit ir balsot par leiboristiem," norāda students.
Sanākušo studentu vidū Konservatīvās partijas kandidātei Firsai ir maz atbalstītāju. Tas nav pārsteigums, jo jaunieši pārsvarā balso par leiboristiem, liberāldemokrātiem vai zaļajiem. Tomēr Firsa ir pārliecināta, ka viņu atbalsta citas sabiedrības grupas. "Šis ir dabīgs konservatīvo apgabals. Šī vakara diskusija neatspoguļo noskaņojumu visā reģionā, jo tas sniedzas līdz piekrastei un ietver sevī arī Vitstablu un daudzus jaukus ciematus.
Vairums cilvēku, ar kuriem esmu runājusi pie viņu mājas durvīm, ir šausmās no domas, ka Džeremijs Korbins varētu kļūt par premjeru.
Tieši doma, ka Korbins varētu vadīt valdību, mudinās cilvēkus piedalīties vēlēšanās. Un viņi ceturtdien balsos par konservatīvajiem," uzskata Firsa.
Savukārt Leiboristu partijas deputāte Dafilda cer, ka bailes no premjera Borisa Džonsona viņas vēlētāju vidū varētu būt lielākas nekā bailes no leiboristu līdera Korbina. Tomēr Dafilda atzīst, ka taktiskā balsošana var izšķirt viņas uzvaru, jo konservatīvi noskaņotajiem vēlētājiem ir tikai viena partija, par ko balsot, bet liberāli domājošajiem – vairākas.
“Tāpēc, ka balsojums par Liberāldemokrātu partiju šeit palīdzēs konservatīvajiem tikt iekšā. Zaļā partija atteicās no cīņas manā labā, arī sākotnējais liberāldemokrātu kandidāts darīja to pašu. Es par to esmu ārkārtīgi pateicīga. Tādēļ ir svarīgi, ka es pārstāvu arī šo partiju vēlētājus. Mana apgabala vēlētājiem, kuri parasti balsotu par liberāldemokrātiem, ir jātic, ka es spēšu izdarīt to, kas viņiem ir svarīgi. Pārsvarā tas skar palikšanu Eiropas Savienībā, kā arī vides jautājumus, kas man arī ir ārkārtīgi nozīmīgi. Viņi ir redzējuši, ka, strādājot parlamentā, es esmu turējusi šos solījumus. Bet, jā, tāda ir mūsu vēlēšanu sistēma. Tā īsti neatbilst savam mērķim. Tā sniedz priekšrocību Leiboristu partijai un Konservatīvajai partijai, bet neatspoguļo cilvēku daudzveidīgos uzskatus, kas ir nožēlojami," pauž Dafilda.
Lielbritānijas politiskā sistēma atšķiras no Latvijas ar to, ka visi deputāti tiek ievēlēti no vienmandāta apgabaliem. Tādēļ cīņa par svārstīgajiem apgabaliem politiķiem ir īpaši būtiska.
"Brexit" jautājumi tikai garāmejot
Diskusijā pārsteidz tas, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības tiek pieminēta tikai garāmejot. Konservatīvo kandidāte Firsa skaidro, ka studentiem "Brexit" nav svarīgākais jautājums. "Viņi skatās uz savu nākotni un domā par to, kura partija varētu nodrošināt vairāk darbavietu un labākus mājokļus. Un viņi izjūt lielu sociālo atbildību, kas ir labi. Ārpus universitātes cilvēki patiešām vēlas, lai mūsu valsts dotos uz priekšu, lai mēs tiktu ārā no šī strupceļa, kurā esam atradušies pēdējo trīs gadu laikā. Tas ir tas, ko cilvēki man saka: vai mēs varētu beidzot tikt galā ar "Brexit" un pievērsties kaut kam citam. Tā nedaudz ir klišeja, bet tieši to cilvēki man saka pie savu māju durvīm," tā Firsa.
Arī profesors Sakva uzskata, ka cilvēki jau ir noguruši no "Brexit" kaislībām.
Tomēr viņš atgādina, ka, pat ja konservatīvajiem izdosies panākt izstāšanos janvāra beigās, nekas vēl nebūs galā. Sarunas par turpmākajām attiecībām tikai sāksies. "Es jokoju, ka mēs esam pavadījuši 40 gadus satraucoties par mūsu dalību Eiropas Savienībā. Un tagad mēs varētu pavadīt vēl 40 satraucoties par to, ka mēs tajā neesam," pauž Sakva.
Politiskās kaislības šajās vēlēšanās mijās ar iedzīvotāju nogurumu. Šķiet, ka vairumu vēlētāju drīzāk satrauc gaidāmie Ziemassvētki un Jaunais gads. Tomēr opozīcijā esošie leiboristi un liberāldemokrāti joprojām cer sagādāt svētku pārsteigumu. Viņu vienīgā cerība gūt pārsvaru par šobrīd valdošo Konservatīvo partiju ir tāda - lai vairumā svārstīgo apgabalu vēlētāji izšķirtos nobalsot par vienu spēcīgāko opozīcijas kandidātu, nevis sadalīt balsis starp dažādiem pretendentiem.
