Vēlēšanas Džordžijas štatā – nozīmīgas visai ASV politiskajai dzīvei

ASV prezidents Donalds Tramps un jaunievēlētais prezidents Džo Baidens pirmdien, 4. janvārī, dosies uz Džordžijas štatu, lai pirms otrdien gaidāmajām vēlēšanām paustu atbalstu republikāņu un demokrātu kandidātiem cīņā par diviem Džordžijas senatoru krēsliem. No šo vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs, kurš politiskais spēks turpmāk kontrolēs ASV Senātu.

ĪSUMA:

  • Otrdien ASV Džordžijas štatā notiks atkārtotās Senāta vēlēšanas.
  • Novembrī vēlēšanās neviens neieguva uzvarai nepieciešamos 50% balsu.
  • Džordžijā ir arī visai unikāla situācija -  uz spēles ir liktas abas senatoru vietas.
  • Republikāņu senators Perdjū noslēdzis 6 gadu termiņu un cīnās par pārvēlēšanu. 
  • Uz vietu pretendē arī pensijā aizgājušā senatora vietā gubernatora ieceltā Leflēra.
  • Perdjū sāncensis ir 33 gadus vecs dokumentālo filmu veidotājs Džons Ossofs.
  • Ossofs apgalvo, ka pašreizējais senators nedarbojas iedzīvotāju labā.  
  • Leflērai jāsacenšas ar pazīstamu mācītāju Rafaelu Vornoku.
  • Leflērai pārmet slepenas informācijas izmantošanu akciju tirdzniecībā.
  • Viņa apsūdzības sauc par meliem, konkurentu dēvējot par radikālu sociālistu.
  • Prognozēt Džordžijas vēlēšanu uzvarētāju ir ļoti grūti.
  • Džordžija ir tikusi uzskatīta par republikāņu štatu, taču nobalsoja par Baidenu.
  • Pašlaik republikāņiem Senātā ir 50, bet demokrātiem – 48 vietas.
  • Ja demokrāti iegūs abas vietas Džordžijā, sadalījums būtu 50 pret 50.
  • Tas nozīmētu vairākumu demokrātiem: izšķirošā balss būtu viceprezidentei Harisai.
  • Vēlēšanu priekšvakarā uz Džordžiju devās gan Baidens, gan Tramps.
  • Komentētājs: Ar savām darbībām Tramps var gan palīdzēt, gan kaitēt.
  • Džordžijas senatoru vēlēšanu balsu apkopošana var aizņemt vairākas dienas.

Atkārtotās Senāta vēlēšanas Džordžijas štatā ir nepieciešams rīkot tāpēc, ka pagājušā gada novembra vēlēšanās neviens no kandidātiem uz senatora posteni neieguva uzvarai nepieciešamos 50% balsu.

Turklāt Džordžijā izveidojusies arī visai unikāla situācija, jo uz spēles ir liktas abas senatoru vietas.

Republikāņu senators Deivids Perdjū ir noslēdzis savu sešu gadu pilnvaru termiņu un cenšas panākt atkārtotu ievēlēšanu.

Otras ir tā dēvētās īpašās vēlēšanas. Pēc līdzšinējā senatora aiziešanas pensijā Džordžijas gubernators šajā amatā iecēla Kelliju Leflēru, kur tagad cenšas panākt ievēlēšanu uz pirmo pilno pilnvaru termiņu.

Vēlēšanas Džordžijas štatā - nozīmīgas visai ASV politiskajai dzīveiUģis Lībietis

71 gadu vecajam turīgajam bijušajam uzņēmējam Deividam Perdjū pretī stājas 33 gadus vecais dokumentālo filmu veidotājs Džons Ossofs, kurš nekad nav ieņēmis nevienu oficiālu amatu. Džons Ossofs savas kampaņas pamatā liek apgalvojumus, ka pašreizējais senators nedarbojas iedzīvotāju labā.

“Deivids Perdjū savā amatā ir kļuvis bagāts. Tā vietā, lai paņemtu slimību kontroles centra vadlīnijas un ekspertu ieteikumus un nodotu tos tālāk iedzīvotājiem, viņš uzpirka vakcīnu un medicīniskā aprīkojuma ražotāju akcijas. Šī acīm redzamā varas ļaunprātīgā izmantošana personiskās bagātības vairošanai ir apkaunojoša,” apgalvo Džons Ossofs.

Savukārt Kellijai Leflērai, kuras vīrs ir Ņujorkas fondu biržas mātes kompānijas izpilddirektors un kura pati ir viena no turīgākajām Kongresa pārstāvēm, kā arī WNBA sieviešu basketbola komandas “Atlanta Dream” līdzīpašniece, jāsacenšas ar pazīstamu mācītāju Rafaelu Vornoku, kurš sludina tajā pašā Atlantas baznīcā, kur savulaik leģendārais Martins Luters Kings.

Arī Leflēra un viņas vīrs tika turēti aizdomās par slepenas informācijas izmantošanu akciju tirdzniecībā. Viņa gan šīs apsūdzības ir nosaukusi par meliem, savu konkurentu dēvējot par radikālu sociālistu.

“Šie ir kārtējie radikālā liberāļa Rafaela Vornoka meli. Viņš ir cilvēks, kurš savā baznīcā bija ielūdzis slepkavniecisko diktatoru Fidelu Kastro. Viņš ir slavinājis antiamerikānisko, antisemītisko garīdznieku Džeremaiju Raitu. Viņš ir arī teicis, ka policisti ir gangsteri un slepkavas, un ir atteicies par to atvainoties. Viņš ir teicis, ka nevar vienlaikus kalpot Dievam un bruņotajos spēkos. Es smagi strādāju, lai kalpotu Džordžijas iedzīvotājiem, un es esmu ļoti lepna pārstāvēt šo štatu un palīdzēt tā iedzīvotājiem šajā izaicinājumu pilnajā laikā,” klāstīja Kellija Leflera.

Prognozēt Džordžijas vēlēšanu uzvarētāju ir ļoti grūti, jo līdz šim Džordžija ir tikusi uzskatīta par izteiktu republikāņu štatu, taču sabiedriskās domas aptaujas pašlaik nelielu pārsvaru sola abiem demokrātiem.

Par labu viņu iespējamai uzvarai runā tas, ka pirmo reizi kopš 1992. gada štats nobalsoja par demokrātu prezidentu.

Turklāt šoreiz par Džo Baidenu izvēlējās balsot daudzi neatkarīgie un republikāņiem simpatizējošie vēlētāji, kas lielākoties dzīvo Atlantā un tās priekšpilsētās. Līdzīgi kā novembra vēlēšanās arī šoreiz Covid-19 ierobežojumu dēļ liels skaits iedzīvotāju ir izmantojuši iespēju balsot iepriekš.

Šīs vēlēšanas ir ārkārtīgi nozīmīgas visai Amerikas Savienoto Valstu turpmākajai politiskajai dzīvei.

Jau novembra vēlēšanās Demokrātu partija sev prognozēja kontroles atgūšanu pār abām ASV Kongresa palātām, taču Republikāņiem savas pozīcijas izdevās nosargāt.

Pašlaik republikāņiem Senātā ir 50, bet demokrātiem – 48 vietas. Ja demokrātiem izdotos uzvarēt abos Džordžijas balsojumos, vietu sadalījums būtu 50 pret 50. Taču tas faktiski nozīmētu vairākumu demokrātiem, jo iespējamos neizšķirtos balsojumos izšķirošā balss būtu jaunievēlētajai viceprezidentei Kamalai Harisai.

Vēlēšanu priekšvakarā uz Džordžijas štatu devušies gan Kamala Harisa, gan jaunievēlētais prezidents Džo Baidens, gan pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps, katrs, protams, paužot atbalstu savas partijas kandidātiem.

Abi republikāņi ir kaismīgi Trampa atbalstītāji un piekrīt prezidenta apgalvojumiem, ka viņam uzvara prezidenta vēlēšanās Džordžijas štatā ir nozagta.

Šiem apgalvojumiem gan nekādu pierādījumu nav. Savukārt Trampa nežēlastībā ir kritis Džordžijas gubernators Deivids Kemps, kurš ir atteicies atbalstīt apgalvojumus par Džordžijas štata vēlēšanu rezultātu viltošanu un atteicies pakļauties Trampa tvītā izteiktajam aicinājumam atkāpties no amata.

Džordžijas sabiedriskās raidstacijas politikas komentētājs Stīvens Foulers norādīja, ka ar savām darbībām Tramps var gan palīdzēt, gan kaitēt.

“Prezidents Tramps ir nostādījis senatorus Perdjū un Lefleri starp dzirnakmeņiem. No vienas puses,  Tramps uzbrūk Džordžijas vēlēšanām, uzbrūk republikāņu gubernatoram, republikāņu valsts sekretāram, apgalvojot, ka vēlēšanas ir viltotas un cilvēkiem nevajadzētu uzticēties to iznākumam. No otras puses, ir ļoti daudz cilvēku, kurus šāda retorika attur un viņi ir solījuši šoreiz nebalsot vai arī balsot par demokrātiem, jo demokrāti nemēģina apšaubīt demokrātiju. Perdjū un Leflere ir centušies nodrošināt pietiekami lielu republikāņu vēlētāju atbalstu, nostājoties prezidenta pusē. Taču, no otras puses, viņiem ir jāatceras, ka Džordžija pašlaik ir ļoti sarkans štats un viņiem nebūs iespējams piesaistīt pietiekami daudz mēreno vēlētāju ar nepatiesiem apgalvojumiem par vēlēšanu viltošanu,” skaidroja Foulers.

Citi politiskie komentētāji norāda, ka savas prezidentūras beigās Donalds Tramps tiešām var censties kaitēt savai republikāņu partijai, kuras līderi ASV Kongresā un Senātā ir atļāvušies nobalsot par prezidenta veto atcelšanu, kā arī ir apstiprinājuši ekonomikas atveseļošanas paketi un pabalstus, pret kuriem prezidents asi iebilda.

Ņemot vērā, cik ilgu laiku aizņēma balsu skaitīšana pēc ASV prezidenta vēlēšanām novembrī, tiek prognozēts, ka arī Džordžijas senatoru vēlēšanu balsu apkopošana var aizņemt vairākas dienas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt