Sadaļas Sadaļas

Vēlēšanas Bulgārijā: Par spīti protestiem un ar pandēmijas palīdzību premjers ir ceļā uz nākamo termiņu

Pērn vasarā tūkstošiem Bulgārijas iedzīvotāju izgāja ielās, lai pieprasītu premjerministra Boiko Borisova atkāpšanos. Toreiz šķita, ka viņa dienas šajā amatā varētu būt skaitītas, tomēr par spīti šiem protestiem Borisovam izdevies noturēties krēslā. Vēl jo vairāk – šonedēļ gaidāmo parlamenta vēlēšanu rezultāti viņam varētu atnest nākamo termiņu premjera amatā, un tādējādi viņš kļūtu par politiķi, kurš premjera krēslu Bulgārijā ieņēmis visilgāk.

ĪSUMĀ:

  • Svētdien Bulgārijā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Līderpozīcijā ir pašreizējā premjera Borisova partija.
  • Vasarā cilvēki izgāja ielās un prasīja Borisova atkāpšanos.
  • Vēlāk pandēmija daudzus atturēja no protestiem. Iespējams, tas nāca par labu Borisovam.
  • Tikmēr ASV publiskoja neglaimojošu ziņojumu par cilvēktiesībām Bulgārijā.
  • Bulgārijā par opozīcijas atbalstītāju balsīm cīnās daudzas partijas.

Vēlēšanas Bulgārijā: Par spīti protestiem un ar pandēmijas palīdzību Borisovs ir ceļā uz nākamo premjera amata termiņuRihards Plūme

Plaši un brīžiem vardarbīgi protesti Bulgārijā pērn ilga mēnešiem. Tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai pieprasītu 61 gadu vecā premjera Boiko Borisova atkāpšanos saistībā ar aizdomām par to, ka valdība aizsargā oligarhus un iejaucas tiesu sistēmā.

Protestu organizators Armans Babikjans toreiz norādīja: “Viens no mūsu mērķiem ir pirmstermiņa vēlēšanas. Pēc tam mums jākoncentrējas uz nopietniem konstitūcijas labojumiem, kā arī pāri visam mēs vēlamies premjera un ģenerālprokurora atkāpšanos.”

Tomēr cerības nepiepildījās.

Turklāt svētdien, 4. aprīlī, gaidāmo parlamenta vēlēšanu rezultāti varētu atnest uzvaru labēji centriskajai partijai GERB, savukārt jau teju 10 gadus amatā esošajam premjeram – nākamo termiņu. Borisova partija ir līderpozīcijā, pagaidām apsteidzot Sociālistisko partiju.

Protests Bulgārijā, 2020.gada jūlijs.

Pandēmija par labu Borisovam?

Pastāvēja iespēja, ka ārkārtas vēlēšanas izprovocētu vienotu fronti pret Borisova partiju un viņš uz uzvaru varētu necerēt, bet tagad protesti ir norimuši. Tiek pieļauts, ka par labu Borisovam nāca Covid-19 pandēmija, daudzus bulgārus atturot no protestiem.

Arī Gallupas Starptautiskās asociācijas analītiķis Parvans Simeonovs aģentūrai AFP norādīja uz saistību ar pandēmiju: „Ja inficēšanās līmenis būs lielāks, vēlētāju aktivitāte būs zema, un tas galvenokārt skars opozīciju. Un, ja rādītāji būs zemāki, tad pie varas esošie teiks: redziet, mēs uzvarējām koronavīrusu.”

Bulgārijas pandēmijas politika bijusi viena no liberālākajām Eiropā, bet vēl nesen, pieaugot jauno koronavīrusa gadījumu skaitam un ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaitam, valdība nolēma noteikt stingrākus ierobežojumus. Tomēr neilgi pirms vēlēšanām, proti, no 1. aprīļa, ierobežojumi atkal tiek mīkstināti un veselības ministrs Kostadins Angelovs aicina cilvēkus svētdien doties balsot, apgalvojot, ka vēlēšanas būs drošas.

Tikmēr pretkorupcijas organizācija brīdinājusi par to, ka pandēmija palielina jau tā lielo balsu pirkšanas risku vēlēšanās.

Neglaimojošs ziņojums par cilvēktiesībām Bulgārijā

Aptaujas liecina, ka vēlētāju aktivitāte Bulgārijā varētu būt zema – aptuveni 45%.

Cenšoties iegūt vairāk balsu, premjerministrs Borisovs pēdējā gada laikā līdzekļus nav žēlojis, piedāvājot prēmijas ārstiem un pensionāriem un finansējot būvniecības projektus visā valstī. Tomēr problēmas saglabājas.

Neglaimojoši vārdi valdībai pirms vēlēšanām lasāmi ASV Valsts departamenta Bulgārijas 2020. gada cilvēktiesību ziņojumā. Tajā minēts, ka Bulgārijas varasiestādes veica pasākumus, lai sauktu pie atbildības un sodītu amatpersonas, kuras izdarījušas cilvēktiesību pārkāpumus, taču valdības rīcība bijusi nepietiekama. Un kā problēma identificēta arī nesodāmība.

Situāciju komentēja sociologs Peters Čolakovs: “Ziņojumā tiek runāts par to, ka tiesu sistēmā ir sistēmiska neobjektivitāte, tāpat pastāv cenzūra medijos. Tāpat tiek kritizētas cilvēktiesības ne tikai kopumā, bet arī policijas brutalitāte, jo īpaši pret protestētājiem pērn vasarā.”

Viņš arī sacīja, ka valsts institūcijas nekalpo kopējam labumam, bet gan oligarhu interesēm un valstī joprojām valda sistēmiska korupcija. “Kurš valsti ir nozadzis? Tas ir atklāts jautājums, bet varam teikt, ka politiskā elite, kas ietver valdošo partiju GERB un arī tādu partiju kā “Tiesību un brīvību kustība”, kas nav oficiāls valdības loceklis, bet tai ir nopietna ietekme tajā.

Varam teikt, ka daļa politiķu no šīm partijām ir oligarhi vai vismaz ir indikācijas par to,” pauda Čolakovs.

Opozīcijas nespēja apvienoties

Opozīcijas nespēja apvienoties radījusi situāciju, kurā par opozīcijas atbalstītāju balsīm cīnās daudzas partijas. Kā komentārā “Radio Bulgaria” skaidroja politiskās komunikācijas eksperts Ļubomirs Alamanovs, vēlēšanu kampaņa kopumā ir haotiska un to ietekmē arī pandēmija. Taču, kā tieši pandēmija ietekmēs vēlēšanu rezultātu, grūti pateikt.

Alamanovs sacīja, ka partijas ļoti sen tik daudz kā šoreiz nav solījušas un, ja tās spēs izpildīt kaut 10% no apsolītā, valsts dzīvošot paradīzē. Partijām cenšoties piesaistīt balsis, partiju sarakstos tagad atrodami gana daudzi cilvēki “no tautas” – aktieri, sportisti, influenceri un ārsti, kuri popularitāti guvuši pandēmijas laikā.

Eksperts Alamanovs raksturoja situāciju: “Protesti, Covid-19 krīze, lietas, kas notiek pēdējos pāris gadus, ir padarījušas cilvēkus ļoti skeptiskus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc partiju sarakstos ir tik daudz bezpartejisku cilvēku jeb “pilsoņu kvotas”. Tas varētu būt saprotams dažām jaunajām politiskajām formācijām, bet tas ir absolūti nesaprotams, ja runa ir par vecajām partijām, kuras ir bijušas pie varas un kurām vajadzētu būt struktūrām un cilvēkiem, kurus iekļaut savos sarakstos. Nevajadzētu aizmirst, ka daži politiskie spēki parlamentā ir bijuši ilgi, un, ja viņi vēlētos veikt reformas, viņi to jau būtu izdarījuši. Tāpēc te nav jautājums par vienu vai diviem ārstiem.”

Pēc Alamanova domām, pašlaik cilvēki neklausās priekšvēlēšanu solījumos, jo viņi ir noraizējušies un nobijušies. Visi zinot kādu vīrusa skartu paziņu un kādu bez darba, tādēļ cilvēki baidās par savu nākotni. Kā pauda Alamanovs, tas varētu likt iedzīvotājiem balsot par “velnu”, kuru viņi pazīst, nevis cerībām, kas ieved nezināmajā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt