Skotijā sākusies kampaņa, kuras mērķis ir pārliecināt iedzīvotājus referendumā nobalsot par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas. Divu gadu laikā kampaņas organizatori cer panākt vismaz miljona cilvēku atbalstu šai idejai. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka pilnīga atdalīšanās no Apvienotās karalistes varētu arī nenotikt.
Skotija par Apvienotās Karalistes sastāvdaļu kļuva 1707. gadā pēc zaudējuma kārtējā karā pret angļiem. Daudzi vietējie iedzīvotāji ar šādu iznākumu nav apmierināti un jau gadsimtiem ilgi turpina aizstāvēt ideju par Skotijas neatkarības atjaunošanu. Skotijas parlamentā vairākumu ieguvušie nacionālisti tagad ir ierosinājuši sarīkot referendumu par reģiona neatkarības pasludināšanu. Ar oficiālo Londonu joprojām pastāv nopietnas domstarpības par to, kad tautas nobalsošana varētu notikt un kāds būtu šī referenduma jautājums. Taču tas neatkarības atbalstītājiem nav traucējis šodien uzsākt oficiālu kampaņu, kurā iedzīvotāji tiek aicināti teikt "Jā!" Skotijas neatkarībai.
Kā aģitācijas kampaņas sākumā norādījis Skotijas pirmais ministrs Alekss Selmonds, lēmums par Skotijas nākotni un attīstību ir jāpieņem tās iedzīvotājiem:
"Līdz referenduma kampaņas sākumam 2014. gadā mūsu mērķis ir nodrošināt, ka deklarāciju par Skotijas neatkarību ir parakstījuši miljons skotu. Ja mums to izdosies panākt, tad mums ir jāizcīna neatkarīga Skotija."
Kā savā uzrunā atzinis Alekss Selmonds, viņš vēlas panākt neatkarību nevis tāpēc, ka Skotija būtu labāka par citām valstīm, bet gan pierādīt, ka Skotija nav sliktāka par citām. Akcijas rīkotāji uzsver, ka neatkarība nebūt nenozīmē pilnīgu atdalīšanos no Lielbritānijas. Kā norādījusi viena no kampaņas iniciatorēm Nikola Stērdžena, Skotija dotu priekšroku palikšanai sterliņu mārciņas sistēmā, kas dotu labumu gan skotiem, gan pārējai karalistei. Taču šīs kampaņas galvenais mērķis ir panākt neatkarību tieši lēmumu pieņemšanā.
"Šeit nav runa par attiecību saraušanu ar Lielbritāniju vai atdalīšanos. Mēs varam sadarboties tajās sfērās, kur tas ir noderīgi. Taču neatkarība nodos varu pār mūsu ekonomiku un politisko dzīvi Skotijas rokās."
Skotijas parlaments pašlaik jau kontrolē atsevišķas politikas jomas, piemēram veselības aizsardzību un izglītības sfēras, taču tādi jautājumi kā aizsardzība, enerģētika un ārlietas joprojām atrodas Londonas pārziņā. Kā norādījis, Alekss Selmonds, ja vietējais parlaments var tikt galā ar izglītības pārvaldīšanu, tas tiks galā arī ar ekonomiku.
Kā norāda eksperti, pagaidām gan ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, pie kā Skotijas neatkarība varētu novest. Viens no jautājumiem ir, kas notiks ar Ziemeļjūras naftas rezervēm? Vai Skotija vēlēsies kļūt par republiku, vai arī tā vēlēsies saglabāt Elizabeti Otro kā savu karalieni. Šie un vēl citi jautājumi likuši diskutēt arī par Lielbritānijas statusu ANO Drošības Padomē, NATO un Eiropas Savienībā. Taču par spīti šai neskaidrībai, Jā! kampaņas atbalstīšanā iesaistījušās arī vairākas slavenības. Tā, piemēram, leģendārais aktieris sers Šons Konerijs, aktieri Alans Kammings un Braians Kokss, mūziķis Pets Keins un citi. Neatarības pretinieki, kas savu kampaņu ir plānojuši izvērst šī gada otrajā pusē, gan norāda, ka neatkarības pasludināšana noteikti izgāzīsies. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašlaik no 5,3 miljoniem skotu neatkarību atbalsta vien trešā daļa, kamēr gandrīz 60% ir pret to.
