Pēdējās dienās plašu rezonansi izraisījis baltkrievu sprinteres Kristinas Cimanouskas lēmums prasīt patvērumu Polijā, lai viņai nebūtu jāatgriežas autoritārā vadoņa Aleksandra Lukašenko pārvaldītajā Baltkrievijā.
Cimanouska devusies uz Poliju
Cimanouska grasījās startēt Tokijas olimpisko spēļu sacensībās, bet pēc nesaskaņām ar treneriem un delegācijas vadību, kas gribēja piespiest Cimanousku startēt arī citā disciplīnā, baltkrievu oficiālās personas atsauca Cimanousku no sacensībām un pavēlēja viņai doties uz lidostu, lai atgrieztos Baltkrievijā.
Cimanouska baidījās par savu drošību, tāpēc atteicās pakļauties šai prasībai un lūdza patvērumu Polijas vēstniecībā Tokijā.
Polija viņai izsniedza vīzu, un trešdien Cimanouska izlidoja uz Eiropu. Drošības apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums nedaudz mainīt ceļojuma maršrutu, tāpēc Cimanouska vispirms izlidoja uz Vīni. Vēlāk viņa plāno ierasties Varšavā, uz kurieni caur Ukrainu dosies arī viņas vīrs, kurš arī pametis Baltkrieviju.
Tikmēr kļuvis zināms, ka ārzemēs paliks vēl vairāki baltkrievu sportisti, kas negrib samierināties ar Lukašenko režīmu.
Vēl cer startēt zem baltsarkanbaltā karoga
Šādu lēmumu pieņēmuši arī vieglatlēti Andrejs Kravčenko (Pekinas olimpisko spēļu sudraba medaļnieks desmitcīņā) un viņa sieva, daudzcīņniece Jana Maksimava, kuri apmetušies uz dzīvi Vācijā.
“Pēc ilgām pārdomām mēs esam pieņēmuši lēmumu neatgriezties Baltkrievijā. Diemžēl pašlaik tur iespējams zaudēt ne tikai brīvību, bet arī dzīvību...” sociālajā tīklā “Instagram” raksta Maksimava.
Kravčenko bija viens no tiem vairāk nekā 400 baltkrievu sportistu, kas pagājušā gada augustā parakstīja atklāto vēstuli, kurā tika nosodīta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās pieredzētā rezultātu viltošana un drošības spēku vardarbība pret miermīlīgiem protesta akciju dalībniekiem. Pēc tam viņš tika atskaitīts no Baltkrievijas izlases.
“Man ir maza meita, es nevaru riskēt,” norāda Maksimava.
“Vācijā varu elpot ar pilnu krūti, labi izgulēties.”
“16 gadus esmu pārstāvējusi izlasi, kurai par mani bija pilnīgi vienalga. Es ļoti ceru, ka vēl sagaidīšu laiku, kad varēšu startēt zem baltsarkanbaltā karoga,” vēsta Maksimava.