Vēl pāragri spriest par Zviedrijas «veiksmes stāstu» Covid-19 krīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Zviedrijas vārds saistībā ar koronavīrusa krīzi izskan gana bieži, jo šī Skandināvijas valsts ir nolēmusi neieviest tik stingrus ierobežojumus, kā to dara citas pasaules valstis. Taču viennozīmīgu atbildi uz to, vai šāda pieeja patiesi izrādījusies ļoti efektīva, pagaidām ir grūti sniegt.  

ĪSUMĀ:  

  • Zviedrijā neieviesa stingrus ierobežojumus Covid-19 dēļ.
  • Zviedrijas valdība aicina cilvēkus būt atbildīgiem un ievērot distancēšanos.
  • Zviedrijā ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 22 500, bet miruši vairāk nekā 2700.
  • No Skandināvijas valstīm Zviedrijā ir lielākais mirušo skaits.
  • Nav skaidrības par Zviedrijas pieejas efektivitāti.
  • ¾ Zviedrijas iedzīvotāju atbalsta valdības rīcību.
  • Valsts galvenais epidemiologs Anderss Tēnels pat kļuvis slavens.
  • Lielo mirušo skaitu Zviedrijā saista ar slimības izplatību veco ļaužu aprūpes namos.  

Zviedrijā, kas ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā Skandināvijas valsts ar vairāk nekā 10 miljoniem iedzīvotāju, koronavīrusa ierobežošanai izvēlēta daudz maigāka stratēģija nekā citviet pasaulē.

Zviedrija nav ieviesusi stingrus ierobežojumus, tā vietā aicinot cilvēkus būt atbildīgiem, mazgāt rokas, ievērot distanci un, cik iespējams, strādāt no mājām.

Lai gan ar ierobežojumiem, tomēr Zviedrijā joprojām ir atvērtas kafejnīcas, frizētavas, veikali un citas publiskas vietas. Iestājoties siltajam laikam, ielās iziet arvien vairāk cilvēku, tomēr policija rūpīgi uzmana ierobežojumu ievērošanu.

Pārkāpumu dēļ dažas kafejnīcas jau tikušas aizvērtas.

Vēl pāragri spriest par Zviedrijas «veiksmes stāstu» Covid-19 krīzē
00:00 / 03:38
Lejuplādēt
Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras dati liecina, ka atsevišķi koronavīrusa gadījumi valstī, iespējams, bijuši jau pērnā gada novembrī, tomēr pārbaude vismaz pagaidām gan netiekot veikta.

 

Šobrīd Zviedrijā ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 22 500 cilvēku, bet miruši vairāk nekā 2700. Salīdzinājumam - smagi skartajā Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā un Francijā mirušo skaits pārsniedz 25 000.

Tomēr starp Skandināvijas valstīm Zviedrijā ir lielākais mirušo skaits, jo Dānijā un Norvēģijā tas tikai nedaudz pārsniedz 200.

Uz vienu miljonu iedzīvotāju Zviedrijā miruši 265, bet, piemēram, Dānijā - 83, Norvēģijā – 38.

Šādi dati un slimības izplatības turpināšanās vēl neļauj skaidri pateikt, ka Zviedrijas izvēlētā stratēģija vīrusa ierobežošanai ir bijusi pilnībā veiksmīga. Valdība šādā stratēģijas izvēlē saņēmusi kritiku ne tikai pašmājās, bet pat no ASV prezidenta Donalda Trampa, taču amatpersonas pārmetumus ātri vien noraidīja.

Ārlietu ministre Anna Linda vienā no intervijām uzsvēra, ka “šis ir maratons, tas nav sprints. Un es domāju, ka ieguvums no stratēģijas, ko esam izvēlējušies, ir tas, ka mēs šādi varam turpināt jau ilgu laiku.”

Arī sabiedrībā netrūkst atbalstītāju šādai valsts stratēģijai.

Trīs ceturtdaļas zviedru uzticoties veselības speciālistu izvēlētajai pieejai.

Valsts galvenais epidemiologs Anderss Tēnels pat kļuvis slavens, un viņam izveidojies prāvs atbalstītāju pulks sociālajos tīklos. Viens no iedzīvotājiem pat uztetovējis epidemiologa portretu sev uz pleca.

Savukārt kāds pārtikas veikala īpašnieks Stokholmā ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja, ka ir pateicīgs par šādu pieeju vīrusa ierobežošanā, jo tas, kaut ar mazāku jaudu, bet tomēr ļauj uzņēmumam strādāt.

“Es varu pilnīgi droši teikt – ja pilsēta būtu pilnībā slēgta, mēs beigtu savu darbību. Un es nezinu, kā citi vēl var strādāt citās valstīs, bet es vēlu maniem Eiropas kolēģiem šajā biznesā labāku likteni. Mēs strādājam, pateicoties Zviedrijas izvēlētajai politikai, kas ļauj uzturēt kaut nelielu, bet tomēr darbību,” pauda veikala īpašnieks.

Lielais mirušo skaits Zviedrijā, salīdzinot ar tās kaimiņvalstīm, tiek saistīs ar slimības izplatību veco ļaužu aprūpes namos.

Teju puse no Stokholmā mirušajiem ir tieši šo namu iemītnieki.

Kāda Zviedrijas laikraksta pētījums liecina, ka vismaz 541 aprūpes namā visā Zviedrijā ticis konstatēts vismaz viens inficēšanās gadījums.

Par slikto situāciju šajās iestādēs Zviedrijas mediji ziņoja jau aprīlī. Veselības aprūpes amatpersonas tagad plāno izmeklēt, kādēļ slimība aprūpes namos tik strauji izplatījusies, un īstenot tālākus nepieciešamos pasākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti