Austrumu partnerības samitā svarīgākais ir dialoga turpinājums, lai gan nebūs kādu konkrētu soļu par šo valstu daudz ciešāku sadarbību ar ES. Viņš norādīja, ka samitā tiks spriests par 20 soļiem, ko varētu spert līdz 2020.gadam, lai ES un austrumu partnerības valstīm veidotos ciešāka sadarbība.
Vējonis arī norādīja, ka austrumu partnerības valstīm ir vēl daudz darāmā reformu īstenošanā: “Tās reformas mazāk vajadzīgas Eiropas Savienībai, vairāk pašu Austrumu partnerības valstu iedzīvotājiem.”
Vienlaikus viņš atzina, ka ir jābūt “konfektei par labi padarītu darbu”, tāpēc Latvija atbalsta pieeju godalgot šīs valstis par labi paveiktām reformām. Tāpēc šoreiz būs palīdzība, arī finansiāls piedāvājums projektu veidā.
“Bet apsolīt tuvākajā laikā kaut kādu līdzdalību Eiropas Savienībā būtu pārsteidzīgi, jo tomēr šajās valstīs dažādās jomās jāveic reformas. Un mēs no savas pieredzes zinām, cik grūti pieņemt lēmumus par reformām,” pauda Vējonis.
Ziņots, ka piektajā Austrumu partnerības samitā Briselē piedalīsies Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna. Ietekmīgais laikraksts "Financial Times" Austrumu partnerību salīdzinājis ar virves vilkšanu starp Eiropu un Krieviju par ietekmi pēcpadomju telpā. Bet no Eiropas puses tā nav cīņa par katru cenu, jo vislielāko balvu – pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) – tā nevar solīt ne Ukrainai, ne Moldovai.