Buenosairesas arhibīskaps kardināls Horhe Mario Bergoljo kļuva par pilntiesīgu pāvestu uzreiz, kad viņu pagājušās trešdienas vakarā konklāvā ievēlēja par Katoļu baznīcas galvu. Pontifikāta inaugurācijas svinības un dievkalpojums otrdien Vatikānā ir tradicionāls un simbolisks pasākums.
Ceremonija no rīta sākās, jaunajam pāvestam apbraukājot Svētā Pētera laukumu, baltajā pāvesta apģērbā stāvot automašīnā ar atvērtu jumtu, lai sveiktu jau no agra rīta pulcējušos simtiem tūkstošus ticīgo. Tad pāvests Francisks devās uz Svētā Pētera baziliku, lai sagatavotos ceremonijai un dievkalpojumam, kā arī apstātos pie Svētā Pētera kapa un lūgtos.
Vēlāk pie bazilikas priekšā uzstādītā altāra jaunais Katoļu baznīcas galva saņēma pāvesta varas simbolus. Vispirms viņam uz pleciem uzlika palliju- no aitas vilnas šūtu drānas gabalu, kas simbolizē pāvesta kā dvēseļu gana lomu. Tad uz pirksta uzvilka pāvesta jeb tā saukto „zvejnieka gredzenu”. Tas nosaukts par godu Svētajam Pēterim, kurš pēc profesijas bija zvejnieks. Katolicismā viņš tiek uzskatīts par pirmo Romas bīskapu un attiecīgi pāvestu, un gredzens simbolizē pēctecību. Līdz šim pāvesta gredzeni bijuši no tīra zelta, bet pāvests Francisks, kurš izpelnījies pieticīgas personas slavu, valkās apzeltītu sudraba gredzenu.
Šodien katoļi atzīmē arī Svētā Jāzepa dienu, kurš kristīgajā tradīcijā ir Jēzus audžutēvs un baznīcas aizbildnis. Uzrunā Svētā Pētera laukumā pāvests Francisks norādīja, ka Romas bīskapam ir dota vara, bet viņa galvenais uzdevums ir kalpot un rūpēties:
"Nekad nedrīkstam aizmirst, ka patiesa vara ir kalpošana. Un arī pāvestam, izmantojot savu varu, ir jāseko Jāzepa pazemīgajai, stingrajai un ticības bagātajai kalpošanai. Kā Jāzepam ir jāatver rokas, lai rūpētos par visu Dieva tautu, visu cilvēci, it īpaši par pašiem nabadzīgākajiem, vājākajiem un mazākajiem.”
Uz ceremoniju ieradušās daudzas augstas ārvalstu amatpersonas un reliģiskie līderi. Starp tiem Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, ASV viceprezidents Džo Baidens. Arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Starp augstajiem visiem ir pāvesta Franciska dzimtās Argentīnas prezidente Kristīna Kiršnere, ar kuru viņam pirmdien bija pirmā oficiālā tikšanās ar kādas valsts vadītāju. Pildot Buenosairesas arhibīskapa pienākumus, kardinālam Bergoljo bija ne visai labas attiecības Kiršneri. Galvenokārt atšķirīgo viedokļu dēļ attiecībā uz likumiem jautājumos par viendzimuma laulībām un abortiem, un Bergoljo asi kritizēja valdību arī par tās sociālo politiku. Romā ieradies arī Austrumu ortodoksālās jeb Pareizticīgo baznīcas garīgais līderis Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs, kas ir vēsturiskas notikums. Viņš ir pirmais Konstantinopoles patriarhs, kurš apmeklējis pāvesta inaugurācijas misi Romā kopš Lielās Shizmas, kad kristīgā baznīca sašķēlās rietumu un austrumu baznīcās pirms tūkstoš gadiem.
Jāpiebilst, ka savulaik otrdien notikušo ceremoniju dēvēja par „pāvesta kronēšanu”, jo tās laikā jaunajam Katoļu baznīcas vadītajam uz galvas tika uzlika tiāra, sava veida kronis. Pēdējo reizi kronēts tika pāvests Pāvils VI pirms 50 gadiem, kurš drīz pēc tam no tiāras atteicās, un nākamie pāvesti sekojuši viņa piemēram. Bet pāvests Jānis Pāvils I pirms 35 gadiem bija pēdējais, kurš, sveicot ticīgos, Svētā Pētera laukumā tika nests uz grezna krēsla. Kopš tā laika tiek izmantota automašīna.
Nododot pāvestam sveicienus no Latvijas, mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš pāvestam uzdāvināja sudrabā kaltu olu biķeri.
Prezidente preses sekretāre Līga Krapāne no Romas ziņo, ka, sarokojoties ar pāvestu, prezidents izteicis pāvestam Franciskam uzaicinājumu ierasties Latvijā tad, kad Latvijā notiks Pasaules jauniešu dienas, jo Latvijai ir lielas izredzes iegūt šo dienu organizēšanu. Līdz šim Latvijas valdība ir lēmusi atbalstoši, un arī Vatikāns ir uzrunājis Latviju par šādu iespēju 2015. vai 2016.gadā.
