Pontifiks jau iepriekš bieži iestājās par bēgļu un patvēruma meklētāju tiesībām, tāpēc viņa rīcība nebija negaidīta. Uzrunā viņš norādīja, ka mūsdienu pasaule kļūst aizvien elitārāka un nežēlīgāka pret atstumtajiem cilvēkiem, bet attīstības valstīm bieži tiek atņemti vislabākie dabas un cilvēku resursi.
Kari notiek tikai dažos pasaules reģionos, bet ieročus visbiežāk ražo citās valstīs, kuras pēc tam nevēlas uzņemt no šiem konfliktiem bēgošos cilvēkus. Francisks uzsvēra, ka neviens nedrīkst būt vienaldzīgs pret nabadzību, izolāciju, nicināšanu un diskrimināciju, ko piedzīvo tie, kuri nepieder priviliģēto cilvēku grupai. Cilvēki nedrīkst būt nejūtīgi ar nedzīvu sirdi, taču nevajag raudāt, bet rīkoties.
