ĪSUMĀ:
- Uzņēmums ""Nord Stream 2" AG" trim amerikāņu lobētāju kompānijām šī gada pirmajā pusē vien ir samaksājis 1,7 miljonus ASV dolāru.
- Ar ko tieši lobētāji tiekas, ir noslēpums, jo tie nav reģistrējušies Tieslietu departamentā saskaņā ar Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumu.
- Saskaņā ar Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumu lobētājiem ir jāatklāj katra tikšanās ar ASV amatpersonām, kā arī materiāli, ko viņi izplata.
- Tā vietā "Nord Stream 2" lobētāji ir reģistrējušies saskaņā ar Lobēšanas atklāšanas likumu.
- Lobētāju likums ļauj ārvalstu uzņēmumu vai privātpersonu lobētājiem sniegt daudz mazāk informācijas, ja nav ziņu, ka viņu darbs sniegtu labumu kādai ārvalstu valdībai.
Gāzesvads "Nord Stream 2" Baltijas jūras gultnē savienos Krieviju un Vāciju. Tā būvniecība ir izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Projekts saasinājis arī Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības. Prezidents Donalds Tramps jau ir parakstījis sankciju likumprojektu, kas aizkavēja 11 miljardu dolāru vērtā cauruļvada būvniecību. Bet Savienoto Valstu likumdevēji, kas baidās, ka ar šiem pasākumiem nepietiks, lai novērstu cauruļvada pabeigšanu, apsver turpmāku rīcību.
Kā vēsta ziņu aģentūra "Reauters", saskaņā ar ASV Senāta dokumentiem uzņēmums ""Nord Stream 2" AG" trim amerikāņu lobētāju kompānijām šī gada pirmajā pusē vien ir samaksājis 1,7 miljonus ASV dolāru. Tas ir divas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē un vairāk nekā visā 2018. gadā kopumā, kad projekts Vašingtonā tika lobēts pirmo reizi.
Tomēr tas, ar ko tieši lobētāji tiekas, ir noslēpums, jo tie nav reģistrējušies Tieslietu departamentā saskaņā ar Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumu. Šis likums tika pieņemts 1938. gadā, lai ierobežotu nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmi ASV politikā. Saskaņā ar šo likumu lobētājiem ir jāatklāj katra tikšanās ar ASV amatpersonām, kā arī materiāli, ko viņi izplata.
Tā vietā "Nord Stream 2" lobētāji ir reģistrējušies saskaņā ar pirms 25 gadiem pieņemto Lobēšanas atklāšanas likumu. Ar šo likumu tika grozīts pirms Otrā pasaules kara pieņemtais lobētāju likums, ļaujot ārvalstu uzņēmumu vai privātpersonu lobētājiem sniegt daudz mazāk informācijas, ja nav ziņu, ka viņu darbs sniegtu labumu kādai ārvalstu valdībai.
Tomēr kāda augstu stāvoša Trampa administrācijas amatpersona ziņu aģentūrai skaidroja, ka šīs personas cenšas lobēt Maskavas nacionālās intereses.
Turpretī "Nord Stream 2" pretinieku lobētāji ir reģistrējušies saskaņā ar Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumu. To vidū ir kāds amerikāņu uzņēmums, kas lobē Ukrainas valstij piederošā "Naftogaz" un tās partneruzņēmumu intereses. "Naftogaz" norādīja, ka kompānijas pārstāvji uz Vašingtonu dodas aptuveni reizi mēnesī, lai pārrunātu jaunumus par "Nord Stream 2" statusu un apspriestu, kā apturēt projektu.
"Nord Stream 2" un lobēšanas uzņēmumu pārstāvji nav atsaukušies ziņu aģentūras pieprasījumiem pēc komentāra. Tikmēr Tieslietu departaments atturējies no komentāriem šajā jautājumā.
