EP procedūras sākšanu par ES līguma 7.panta piemērošanu Polijai atbalstīja ar pārliecinošu balsu vairākumu. "Par" nobalsoja 438 eirodeputāti, "pret" – 152, bet atturējās 71.
EP rezolūcijā runā par likuma varas "nopietniem pārkāpumiem" Polijā, un uzstāj, ka tai vajadzētu piemērot ES līguma 7.panta procedūru par nopietniem tiesību pārkāpumiem.
EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai tagad ir jāizstrādā pieprasījums, lai oficiāli lūgtu iedarbināt 7.pantu, jo, kā teikts rezolūcijā, pastāv "nepārprotams risks, ka nopietni pārkāptas" ES vērtības.
Procedūra var beigties ar balsstiesību apturēšanu Polijai ES ministru padomē. Tomēr šāds iznākums ir maz ticams. Tam būtu nepieciešams vienbalsīgs visu ES dalībvalstu atbalsts. Un Ungārijas premjers Viktors Orbans jau paziņojis, ka balsos "pret" jebkādu vēršanos pret Varšavu.
Trešdien EP balsojums par rezolūciju sekoja pēc asām debatēm. Polijā valdošās konservatīvo partijas "Likums un taisnīgums" eirodeputāti balsojuma laikā pameta sēžu zāli.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss norādīja, ka Varšavai nosūtītas četras vēstules, lai panāktu vienošanos attiecībā uz pretrunīgi vērtētajām reformām tiesu sistēmā, "taču atbilde nav saņemta".
Liberāļu līderis Gijs Verhofstads kritizēja Polijas valdību, paziņojot, ka tā "zaudējusi saprātu"
Valdību Varšavā kritizēja arī tagad Polijā opozīcijā esošās partijas "Pilsoniskā platforma" eirodeputāts Janušs Levandovskis. "Polijas interesēs nav esošās problēmas ar Polijas pašizloāciju. Mums vajadzētu ņemt vērā vēstures mācības. Polijai, kas ir brīva un demokrātiska, ir draudi brīvajā un demokrātiskajā Eiropas Savienības kopienā".
Polijā valdošo konservatīvo eirodeputāti atbildi parādā nepalika. Eiroparlamentārietis Rišards Legutko Briseli apsūdzēja par "krusta karu pret Poliju". "Šeit runa nav par dialogu, šī nav debate, nemānīsim sevi. Šī atkal ir spēka izrādīšana, kas vērsta pret Polijas tautu un Polijas valdību. Šeit nav runa par likuma varu, šeit runa ir par klaju spēku un par to, kuram tas ir".
Polijas valdība par EP rezolūciju ir saniknota un to asi nosodīja. Varšavā Ārlietu ministrijā to nosauca par "šokējošu" un paziņojumā norādīja, ka šī rezolūcija ir uzskatāma par "politiskā spiediena izdarīšanas instrumentu pret Poliju".
Bet premjere Beāta Šidlo EP balsojumu nosauca par "skandalozu". Viņa solīja šo jautājumu pacelt sarunās ar citiem bloka līderiem piektdien Sociālajā samitā Gēteborgā.
Jau ziņots, ka šā gada jūlija beigās EK sāka tiesisko procedūru pret Poliju par vienu no tās tiesu sistēmas reformām, paziņojot, ka tās pastiprina "draudus likuma varai Polijā”.
Dažas dienas pirms šī EK soļa Polijas prezidents Andžejs Duda uzlika veto strīdīgajai tiesu reformai, kas tūkstošus iedzīvotāju izveda ielās protesta akcijās. Prezidents gan parakstīja trešo likumprojektu, kas tieslietu ministram dos tiesības izvēlēties tiesnešus zemākas instances tiesās.
