Kačinskis arī paziņoja, ka Polija ir atvērta ASV kodolieroču uzņemšanai savā teritorijā, bet gaida iniciatīvu no Vašingtonas šajā jautājumā.
"Vācijai, tāpat kā Francijai, ir izteikta neobjektivitāte par labu Maskavai," intervijā vācu laikrakstam "Die Welt" norādījis Kačinskis.
"Gadiem ilgi Vācijas valdība nevēlējās redzēt, ko Krievija dara [prezidenta Vladimira] Putina vadībā, un šodien mēs redzam rezultātu," izteicies Kačinskis.
"Polija nav apmierināta ar Vācijas lomu Eiropā," viņš atzinis.
Kačinskis pārmet Berlīnei, ka tā vēlējusies atkārto 19.gadsimta Vācijas impērijas kanclera Oto fon Bismarka politiku - "Vācijas dominēšana, bet plecu pie pleca ar Krieviju".
Kačinskis sevišķi nosodījis Vāciju par to, ka tā nav piegādājusi gana daudz ieroču Ukrainai un pretojas embargo noteikšanai Krievijas naftas importam.
"Svarīgi zināt, ka Krievija no naftas pārdošanas gūst četras līdz piecas reizes lielākus ieņēmumus nekā no gāzes pārdošanas," uzsvēris Kačinskis.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, Vācija importēja no Krievijas 55% no tai nepieciešamās dabasgāzes, 50% ogļu un aptuveni 35% naftas.
Kačinskis arī izteicies, ka Polija būtu gatava izvietot savā teritorijā ASV kodolieročus, norādot, ka tas ievērojami stiprinātu centienus atturēt Maskavu.
Vienlaikus Kačinskis precizējis, ka pagaidām nav runas par amerikāņu kodolieroču izvietošanu Polijā, taču "tas drīzumā var mainīties". Kačiņskis gan piebildis, ka iniciatīvai jānāk no Vašingtonas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
