Vardarbība Jemenā uzliesmo ar jaunu sparu; brīdina par jaunu pilsoņu karu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pagājušajā nedēļā ar jaunu sparu uzliesmoja vardarbība Jemenā. Vairāki desmiti cilvēku ir gājuši bojā, Jemenas dienvidu neatkarību atbalstošiem kaujiniekiem ieņemot valsts pagaidu galvaspilsētu Adenu. Šāda rīcība izsaukusi bažas par šķelšanos Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu vadītajā starptautiskajā koalīcijā, kas kopīgi cīnās pret hutiešu nemierniekiem. Politikas vērotāji aicina pievērst pastiprinātu uzmanību šim Jemenas iekšējam konfliktam, kas var pāraugt par jaunu pilsoņu karu un vēl vairāk apdraudēt jau tā smago humāno situāciju.

Vardarbība Jemenā uzliesmo ar jaunu sparu; brīdina par jaunu pilsoņu karu
00:00 / 04:44
Lejuplādēt
Militārais konflikts Jemenā, kas bieži vien tiek saukts par mūsdienu aizmirsto karu, aizsākās 2014. gadā, kad hutiešu kaujinieki sagrāba savā kontrolē galvaspilsētu Sanu. Kopš tā laika Jemenas prezidents Abdrabuhs Mansurs Hadi ir devies trimdā uz Saūda Arābiju, starptautiski atzītā valdība par pagaidu galvaspilsētu pasludināja valsts dienvidos esošo ostas pilsētu Adenu. Lai cīnītos ar hutiešu nemierniekiem un paustu atbalstu prezidenta spēkiem, tika izveidota starptautiska koalīcija ar Saūda Arābiju un Apvienoto Arābu Emirātiem priekšgalā.

 

Taču pagājušajā nedēļā Apvienoto Arābu Emirātu atbalstītie "Dienvidu pārejas padomes" kaujinieki no tā dēvētajiem "Drošības jostas" spēkiem, kuri iestājas par Jemenas dienvidu neatkarību, Adenas pilsētā ieņēma prezidentam lojālo spēku barakas, kā arī pašlaik tukšo prezidenta pili.

Vairāku dienu ilgajās sadursmēs dzīvību ir zaudējuši vismaz 40 un ievainoti aptuveni 260 cilvēki. Kopumā šo gadu laikā bruņotajā konfliktā bojā gājušo skaits ir pietuvojies 100 000.

Starptautiski atzītās Jemenas valdības iekšlietu ministrs Ahmeds al Maussari atzinis, ka Apvienoto Arābu Emirātu atbalstītajiem spēkiem ir izdevies uzvarēt un pārņemt Adenas pilsētu, piebilstot, ka šī noteikti nebūs pēdējā cīņa. Adenā notiekošais tiek saukts par apvērsumu. Šiem paziņojumiem sekojis Saūda Arābijas vadītās koalīcijas uzbrukums dienvidu separātistu pozīcijām un Saūda Arābijas aicinājums nekavējoties izbeigt vardarbību un atstāt ieņemtās pozīcijas.

Tikai dažas dienas vēlāk jau izskanējuši aicinājumi noslēgt pamieru un kārtējo reizi apvienot spēkus cīņā pret hutiešu nemierniekiem.

Kā norādīja Jemenas pētnieks, Sanas Stratēģisko pētījumu direktora vietnieks Osama al Ravhani, pēdējā laika sadursmes liek uzdot virkni jautājumu par to, kā notikumi attīstīsies tālāk. Ja arī saspīlējums uz laiku mazināsies, jautājums ir par to, kurš tad patiesībā pārvaldīs valsti.

"Ir nepieciešama skaidrība par to, kas notiks tālāk. Dienvidu pārejas padome ir pārņēmusi Adenu, bet kurš pārvaldīs valsti? Valdība ir trimdā, bet valsts institūcijas ir bāzētas Adenā. Jautājums ir, kurš tās vadīs? Kurš nodrošinās pamatpakalpojumus? Kurš maksās algas ierēdņiem? Starptautiski atzītajai valdībai tas vismaz pēdējos dažus mēnešus bija izdevies, un mēs vismaz esam redzējuši kaut kādus uzlabojumus. Vai Dienvidu pārejas padome pieņems šo izaicinājumu un pārņems šo atbildību?" vaicāja pētnieks.

Dienvidjemena līdz 1990. gadam bija neatkarīga valsts, un tiek uzskatīts, ka valsts ziemeļu daļā valdošie spēki faktiski ir uzspieduši apvienošanos. Domnīca "Starptautiskā krīzes grupa" brīdinājusi, ka šīs sadursmes draud ieraut Jemenu pilsoņu karā jau esošā pilsoņu kara ietvaros. Šāds konflikts padziļinātu jau tā samilzušo humāno krīzi un padarītu centienus panākt konflikta politisko risinājumu par ārkārtīgi sarežģītu.

Līdz šim konflikts Jemenā parasti starptautiskās uzmanības centrā nonācis dažādu ģeopolitisko cīņu dēļ, jo hutiešu kaujiniekus atbalsta Irāna. Starptautiskās koalīcijas viens no mērķiem ir ierobežot tieši Irānas militārās ambīcijas, turklāt nedrīkst nepieminēt arī faktu, ka starptautiskajai koalīcijai atbalstu sniedz arī Amerikas Savienotās Valstis.

Taču, kā intervijā TV kanālam "Al Jazeera" norādīja trimdā dzīvojošā jemeniešu žurnāliste Afra Nasera, lielāka uzmanība tomēr būtu jāpievērš iekšējiem konfliktiem un to atrisināšanai.

"Valsts jau tā ir sadalīta. Un tas īpaši izceļ nepieciešamību uz Jemenas problēmām vispirms skatīties no vietējā skatu punkta un tikai tad no starptautiskā. Līdz šim ir likts milzīgs uzsvars uz starptautisko notikumu attīstību, kas novērš mūsu uzmanību no patiesajām problēmām uz vietas," teica jemeniešu žurnāliste.

Un situācija Jemenā tiešām ir visai neapskaužama. Ieilgušo konfliktu dēļ tieši Jemena tiek uzskatīta par pasaulē lielāko humāno krīzi, jo vismaz 80% no valsts 24 miljoniem iedzīvotāju ir nepieciešama palīdzība. Vismaz 230 no 333 valsts reģioniem draud bads, bet valsts iekšienē ir pārvietoti vairāk nekā 3,3 miljoni cilvēku. Šajās dienās par pārtikas piegāžu atjaunošanu 850 000 galvaspilsētas Sanas iedzīvotājiem ir paziņojusi Pasaules pārtikas programma. ANO aģentūra šīs piegādes bija apturējusi jūnija vidū, bažījoties par to, ka pārtika tiek atņemta neaizsargātajiem iedzīvotājiem. Tagad pārtikas programma ir panākusi vienošanos ar hutiešu kaujiniekiem, un sagaidāms, ka pārtikas piegādes atsāksies pēc musulmaņu brīvdienām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti