Euranet Plus

Andrea Viktorina par Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecībām

Euranet Plus

Gints Amoliņš par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

Vardarbība digitālajā vidē – publiskoti kailfoto un video

Vardarbība digitālajā vidē – publiskoti kailfoto un video

Atriebības pornogrāfija. Tādu nosaukumu ir ieguvis viens no interneta vardarbības paveidiem. Un tas kļūst par arvien nopietnāku problēmu gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Līdz ar viedtālruņu izplatību uzņemt un nosūtīt savu kailfoto ir kļuvis pavisam vienkārši. Tāpat ir iespējams arī nofilmēt kādu slepus. Tomēr vēlāk šīs fotogrāfijas un video var kļūt par pamatu šantāžai. Tādēļ gan valdības, gan eksperti, gan arī sociālie tīkli sāk meklēt šīs problēmas risinājumus.

Uzņemt savu kailfoto un nosūtīt to mīļotajam daudziem vairs nešķiet nekas apkaunojošs. Gan pieaugušie, gan jaunieši ar saviem viedtālruņiem filmē un fotografē gandrīz katru dzīves mirkli, tostarp arī savu atkailināto ķermeni vai dzimumaktu. Tomēr pēc šķiršanās vai konflikta situācijā šīs privātai lietošanai domātās fotogrāfijas var nokļūt sociālajos tīklos vispārējai apskatei. To arī dēvē par atriebības pornogrāfiju.

“Vardarbībai digitālajā vidē ir daudz letālu seku. Upuri bieži mēdz izdarīt pašnāvību. Fizisko vardarbību ir iespējams paslēpt. Lai gan tas nav labākais risinājums, upuri to bieži vien mēģina darīt. Bet digitālo vardarbību paslēpt nav iespējams, jo informācija, kas nokļūst internetā, izplatās ļoti ātri.” - Tā saka Jurgita Pečūriene no Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta. Viņa uzsver, ka atriebības pornogrāfija un vardarbība digitālajā vidē kopumā kļūst par arvien nopietnāku problēmu.

Piemēram, Lielbritānijā sešu mēnešu laikā, kopš tika atvērta īpašā telefona līnija, kur cilvēki var sūdzēties par draudiem publicēt viņu intīmās fotogrāfijas, tika saņemts vairāk nekā tūkstotis zvanu. No tā var secināt, ka cilvēku skaits, kuriem ir nepieciešama šāda palīdzība, ir milzīgs. Un bieži vien upuri sūdzas, ka policija neuztver to nopietni, saka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperte:

“Daudzas lietas, kas raksturo fizisko vardarbību, attiecas arī uz vardarbību internetā. Upuriem ir kauns par to ziņot, un viņiem ir kauns vispār atzīt, ka ar viņiem kaut kas tāds ir noticis.”

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījums apliecina, ka vismaz 70% sieviešu, kas saskaras ar vajāšanu, draudiem vai citu vardarbību virtuālajā vidē, ir piedzīvojušas to arī reālajā dzīvē. Turklāt pārsvarā par varmākām kļūst esošie vai bijušie dzīvesbiedri.

Ar vardarbību internetā saskaras gan bērni, gan pieaugušie. Latvijā policija pēdējā laikā īpašu uzmanību ir pievērsusi bērnu aizsardzībai. Nesen rīkotajā preses konferencē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ir atzinis, ka jaunieši paši labprātīgi atkailinās kameras priekšā:

“Mūs uztrauc aplikācija ”Periscope'', kas ir nonākusi mūsu uzmanības lokā. Es domāju, ka “Persicope” ir tikai viena no šīm interaktīvajām aplikācijām, kuras izmanto, lai "onlainā" sevi demonstrētu, ko tu dari, kā tu dari, un [tā] pāraug par vidi, kur notiek noziegumi. Šodien bērns sevi atkailināt neuzskata par kaut ko sliktu.”

Arī Iluta Lāce, kura vada resursu centru sievietēm “Marta”, saka - no 250 sievietēm, kas šogad ir vērsušās pie viņiem pēc palīdzības, vairākām tika draudēts ar kailfoto ievietošanu internetā. Turklāt, lai upuru īpaši pazemotu, fotogrāfijas tiek solīts parādīt arī sieviešu bērniem.

“Arvien vairāk mēs redzam, ka ir šie gadījumi, kad - lai sievieti ietekmētu, pazemotu, tiek izmantoti viņas kailfoto, kas tiek nopludināti sociālajos medijos. Ar to tiek draudēts sievietēm, lai piespiestu viņām darīt lietas, ko viņas nevēlās. Tāpat arī tiek uzlauzti viņu personīgie faili un tiek paņemtas fotogrāfijas un nopludinātas sociālajos tīklos. Ir gadījumi, kad fotogrāfijas tiek rādītas darba devējiem un sieviešu bērniem. Arī Latvijā tā ir problēma,”saka Lāce.

Sociālie tīkli tiek bieži vien izmantoti kā labākā vieta atriebībai, jo tur fotogrāfijas vai video ieraudzīs plašs upura draugu un radinieku loks.

Ar atriebības pornogrāfiju ir sākuši cīnīties arī tā dēvētie interneta milži. Nesen ''Facebook'' paziņoja, ka atsevišķās valstīs tas sāks piedāvāt iespēju upuriem pasargāties no tā, ka viņu intīmās fotogrāfijas var tikt ievietotas šajā sociālajā tīklā. Ja pastāv šādas bažas, tad upuri tiek aicināti nosūtīt uz īpašo adresi fotogrāfijas, kuras tās nevēlas publiski redzēt. Datorsistēma šīs fotogrāfijas piereģistrēs un gadījumā, ja kāds mēģinās tās ievietot publiskai lietošanai, tās tiks automātiski nobloķētas.

Savukārt, piemēram, Dānijā ir sākta jauniešiem adresētā sociālā kampaņa, klāsta Pečūriene:

“Tās mērķis ir pateikt pusaudžiem un jauniešiem, ka taisīt savus kailfoto nav nekas nosodāms, ja viņi jūtas droši. Bet ievietot internetā vai pārsūtīt citu cilvēku intīmās fotogrāfijas bez viņu piekrišanas ir krimināli sodāma rīcība. Tas ir svarīgākais: ja kāds jūtas droši, tad viss ir kārtībā. Bet nevienam nevajadzētu pārsūtīt citu cilvēku fotogrāfijas vai video.”

Pētījumi liecina, ka 90% gadījumu par atriebības pornogrāfijas upuriem kļūst sievietes un meitenes. Turklāt ne vienmēr to pastrādā bijušie partneri. Mēdz būt arī gadījumi, kad šāda informācija tiek izplatīta, piemēram, lai panāktu kolēģa atlaišanu no darba.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti