Vārda brīvība Eiropas Savienībā nav bezgalīga. Intervija ar EK prezidentes vietnieci Veru Jourovu

Eiropas Savienības informatīvās telpas un žurnālistu aizsardzība, cīņa par tiesiskuma ievērošanu un Eiropas vērtību aizstāvēšana, kā arī palīdzības sniegšana Ukrainai kara laikā. Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus, ierodoties Latvijā, ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem apsprieda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece par vērtībām un pārredzamību atbildīgā Vera Jourova. Latvijas Radio sarunājās ar Jourovu par izaicinājumiem preses brīvībai kara apstākļos.

Intervija ar EK prezidentes vietnieci Veru Jourovu
00:00 / 10:34
Lejuplādēt

Uģis Lībietis: Karš Ukrainā turpinās jau 80. dienu, un tas ir radījis izaicinājumus gandrīz katra eiropieša ikdienas dzīvē. Tāpēc es gribētu jautāt jums kā komisārei – kas bija tie lielākie izaicinājumi jūsu atbildības un ietekmes sfērā?

Vera Jourova: Jāsaka, karš sākās laikā, kad mēs sākām atkopties no pandēmijas un mēs jau tā bijām visai neērtā situācijā. Eiropas Komisijai nācās pielāgoties pilnīgi visos jautājumos. Taču mans uzdevums bija koncentrēties uz informatīvo telpu un izdarīt secinājumus par to, vai patiesībai atbilst apgalvojums, ka mēs atrodamies informatīvajā karā.

Pilnīgi noteikti, jā. Un tas nebija kaut kas tāds, kas sākās 24. februārī – prokrieviskā propaganda jau vairākus gadus pārpludināja Eiropas tirgu, un īpaši aktīvi tas sākās pēc Krimas aneksijas.

Es negribētu teikt, ka mēs bijām pārāk atslābuši, bet mēs pienācīgi nerīkojāmies, jo mēs par prioritāti uzskatījām vārda brīvību. Mēs uzticējāmies cilvēkiem, ka viņi spēj izdarīt pareizo izvēli, ka nav iespējams viņiem tā vienkārši izskalot smadzenes. Taču ar šo karu mēs sapratām, ka dezinformācijas kampaņas tiek izmantotas kā ierocis cīņā pret mums. Tāpēc man nācās pieņemt divus ļoti smagus lēmumus. Pirmkārt, par sankcijām mediju vidē pret "Russia Today" un "Sputnik".

Tagad nākamajā sankciju kārtā paredzēts iekļaut vēl trīs kanālus.

Otrkārt, bija nepieciešams prasīt medijiem un digitālajām platformām izvēlēties, kurā pusē viņi atrodas? Karš ir laiks, kad mēs redzam, kurš ir kurš. Tāpēc es prasīju lielajām platformām aktīvi vērsties pret krievu propagandu, sākt šīs ziņas dzēst vai vismaz pazemināt to aktualitāti.

Jūs jau atzināt, ka mēs joprojām atrodamies informatīvā kara vidū. Viltus ziņas, dezinformācija, propaganda – tie visi ir, ja tā var teikt, vienas rokas dažādi pirksti. Atskatoties uz tām sankcijām, kas jau bija, ir pieņemtas un vēl tikai tiks pieņemtas – cik, jūsuprāt, efektīva ir bijusi Eiropas Savienība, cīnoties ar dezinformāciju?

Daudziem par pārsteigumu Eiropas Savienība bija ātra, vienota un izlēmīga. Ir pieņemtas piecas sankciju kārtas, un tas, manuprāt, pārsteidza arī prezidentu [Vladimiru] Putinu. Ja kāds sagaida, ka mēs varam apturēt karu ar sankciju palīdzību, tad viņam nāksies vilties. Mums nav šādu spēju. Taču mums ir iespējas samazināt finanšu resursus, kurus Putins var izmantot, lai turpinātu karu. Bet tam ir nepieciešams laiks. Nākamajā sankciju paketē mēs jau plānojam SWIFT sankcijas pret „Sberbank”, sankcijas pret arvien lielāku skaitu ietekmīgu cilvēku, kas atbalsta Putina režīmu. Mēs strādājam pie naftas embargo, un gāze būs nākamā. Protams, ka valstīm kļūst arvien grūtāk pieņemt šos lēmumus, jo tam būs pamatīga ietekme arī uz viņu pašu pilsoņiem.

Jūs jau minējāt, ka viens no smagākajiem lēmumiem bija aizliegt dažus medijus. Arī šeit, Latvijā, mēs redzam, ka ir aizliegta piekļuve daudziem Krievijas televīzijas kanāliem un interneta mājaslapām. No otras puses, ir diskusijas par vārda brīvību un tās ierobežošanu. Kāda, jūsuprāt, ir šī sasaiste starp vārda brīvību un kara laika realitāti, kas prasa to ierobežot?

Vārda brīvība Eiropas Savienībā nav bezgalīga. Un tās robežas ir noteiktas dalībvalstu krimināllikumos. Kad mēs pieņemam kaut kādus lēmumus, mums ir jābalstās uz šiem likumiem, lai tā neizskatītos pēc kaut kādas histērijas – no rīta pamodāmies un sapratām, ka mums nepatīk, ko šis kanāls raida, un tāpēc mēs to aizliedzam. Mums ir gan Eiropas Savienības līmeņa, gan dalībvalstu likumi, kuri ļauj slēgt mediju divos gadījumos – ja tā saturs apdraud nacionālo drošību vai arī ja mediju īpašnieki atrodas sankciju sarakstā. Mēs darbojamies saskaņā ar likumu, un mūsu darbības ir vairāk vai mazāk prognozējamas. Turklāt  šie ierobežojumi ir uz noteiktu laiku, un kaut kad mēs atgriezīsimies normālā stāvoklī.

Pavisam nesen organizācija „Reportieri bez robežām” publicēja ziņojumu, kurā tika uzsvērts, ka preses brīvība Eiropā ļoti strauji samazinās. Piemēram, Grieķija ir atzīta par sliktāko valsti mediju darbiniekiem, un situācija ir pasliktinājusies arī citur. Kas būtu jādara, lai šo tendenci mainītu?

Uz medijiem strauji pastiprinās politiskais spiediens. Teikšu atklāti – mediji tiek korumpēti ar sabiedrības naudu, un tiek uzpirkta žurnālistu labvēlība. Otra tendence ir pieaugošais spiediens no reklāmdevējiem. Tas viss noved pie tā, ka mums ir arvien mazāk izdevumu, taču mums ir nepieciešama viedokļu daudzveidība, un tam nepieciešams vairāk izdevumu. Tieši tāpēc Eiropas Komisija ir piešķīrusi finansējumu no pēckovida atkopšanās naudas, lai palīdzētu medijiem izdzīvot. Mēs veicam arī izmaiņas mediju brīvības likumā, kas mazinātu politisko un ekonomisko spiedienu uz medijiem un radītu vidi, kurā prese varētu ne tikai izdzīvot, bet arī uzplaukt un augt.

EK prezidentes vietniece Vera Jourova

Jūs esat ierosinājusi stiprināt arī Eiropas tiesu sadarbības vienību "Eurojust", kas koordinē Eiropas līmeņa izmeklēšanas un pārnacionālo noziegumu tiesas procesus. Vai jūs varētu paskaidrot, kā tas darbosies un kāds ir šo izmaiņu mērķis?

"Eurojust" ir organizācija, kas apvieno prokurorus, kuri vēršas pret organizēto noziedzību, pārrobežu noziegumiem un tā tālāk. Šī kara apstākļos "Eurojust" bija nepieciešamas jaunas pilnvaras, lai spētu labāk koordinēt tās izmeklēšanas, kuras ir uzsāktas gan dalībvalstīs, gan Ukrainā. Daudzas šādas izmeklēšanas ir nepieciešams veikt Eiropas līmenī, ir vajadzīgs apkopot liecinieku liecības, kuras pēc tam ir nepieciešams apvienot ar Ukrainas teritorijā iegūtajiem pierādījumiem un liecībām. Tam ir nepieciešama koordinācija un labāka informācijas apmaiņa. Tāpēc mēs piedāvājam stiprināt šo aģentūru, lai iegūtu pierādījumus, uzturētu elektronisku datu bāzi, lai prokurori dalībvalstīs varētu redzēt, ka kāds cits jau pie šīs lietas strādā vai kādam ir nepieciešamās liecības. Papildus tam ir aktīvi jādomā arī par kiberdrošību un šo datu aizsardzību.

"Eurojust" arī veido īpašas starptautiskas izmeklētāju komandas, kuru mērķis ir viens – slepkavas un agresori ir jāsoda!

Šajā situācijā lielu lomu spēlē arī žurnālisti, kuri palīdz izgaismot dažādus noziegumus un par tiem ziņo. Mēs redzam, ka pēdējo mēnešu un gadu laikā spiediens pret pētnieciskajiem žurnālistiem pieaug. Jūs esat piedāvājusi izmaiņas, lai aizsargātu arī šos žurnālistus. Vai jūs varētu pastāstīt ko vairāk?

Jā, mēs piedāvājām konkrētus pasākumus žurnālistu aizsardzībai Eiropas Savienības teritorijā. Es nestāstīšu detaļās, taču pašlaik es diskutēju ar dalībvalstīm par to, vai arī tās ir informētas par apdraudējumu saviem žurnālistiem. Mēs esam spēruši vairākus soļus, lai aizsargātu žurnālistus arī Ukrainas teritorijā. Piemēram, mēs esam iztērējuši sešus miljonus eiro, lai iegādātos aizsardzības ekipējumu un pajumtes, kā arī sniegtu citu praktisku palīdzību tiem žurnālistiem, kuri strādā kara zonā.

Mums viņiem ir jāpalīdz, jo viņi ir mūsu acis un ausis, – bez viņu varonīgā darba mēs nezinātu visu stāstu un nespētu izdarīt paši savus secinājumus.

Nākamajā mēnesī vajadzētu nākt vēl 12 miljoniem eiro. Tā ka šis atbalsts ir ļoti konkrēts. Taču, ja mēs atgriežamies pie Eiropas vai Eiropas Savienības... Jā, man ir jāpalabo sevi – Ukraina ir Eiropā un tai ir jābūt tuvāk Eiropas Savienībai. Taču Eiropas Savienībā mums ir aktīvāk jāaizsargā mūsu žurnālisti no fiziskiem uzbrukumiem, uzbrukumiem internetā un pret nevajadzīgiem tiesu darbiem.

Un noslēgumā es gribētu nedaudz pieskarties tiesiskuma jautājumam. Tā joprojām ir ļoti akūta problēma dažās dalībvalstīs. Taču ir arī viedoklis, ka pēc Ukrainas kara sākuma šis tiesiskuma jautājums Ungārijā un Polijā ir aizgājis otrajā plānā. Jo galu galā – Polija palīdz lielam skaitam bēgļu, Ungārijas atbalsts ir nepieciešams vienprātībai sankciju jautājumā… Kā jūs redzat saistību starp šīm lietām?

Tā ir tikai sajūta, jo mēs turpinām to darbu, ko uzsākām pirms kara. Jūs teicāt, ka šie jautājumi ir nonākuši otrajā plānā – protams, jo uz galvenās skatuves priekšplānā ir briesmīgs karš. Un ir nepieciešams palīdzēt tiem, kas no kara bēg, – viņi ir gan Polijā, gan Ungārijā. Mēs no Eiropas Komisijas un Eiropas budžeta puses palīdzam, cik vien iespējams. Vienlaikus mēs turpinām visus procesus, kā darīts iepriekš. Mēs esam uzsākuši procedūru, kas var novest pie finansējuma daļas iesaldēšanas Ungārijai. Mēs joprojām analizējam situāciju Polijā. Taču par atteikšanos no šiem procesiem nevar būt ne runas. Jo, ja mēs padosimies un atteiksimies no tiesiskuma veicināšanas Eiropas Savienībā, Putins būs guvis pirmo uzvaru Eiropas teritorijā. Un mūsu atkāpšanās būtu tieši tas, ko viņš vēlas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt