Panorāma

ECT spriedumi par komentāriem internetā

Panorāma

Intervija ar Ilzi Pētersoni-Godmani

Vara izbauda varu pār medijiem Polijā

Vara izbauda varu pār medijiem Polijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Polijā gada sākumā spēkā stājušās izmaiņas plašsaziņas līdzekļu likumā, kas politiķiem dod tiesības ne vien tieši iecelt amatos sabiedrisko mediju vadību, bet tīrīt arī sev netīkamo žurnālistu rindas. Un pirmās atlaišanas nenācās ilgi gaidīt. Viens aiz otra darbu Polijas Televīzijā un Radio bija spiesti atstāt populāri un pieredzējuši žurnālisti un ētera personības. Aizbildinoties ar nacionālajām interesēm, pie varas nonākusī partija nopietni apdraud mediju brīvību, par to satrauktas arī starptautiskās žurnālistu organizācijas.

Tas nav poļu Maidans, tā ir Polijas Demokrātijas aizsardzības komiteja darbībā. Pilsoņu iniciatīvai ir tikai gads, bet tā izved valsts ielās tūkstošiem cilvēku, cenšas cīnīties pret valdošo partiju "Likums un taisnīgums" un tās pārmaiņām. Daudzi poļi saka - plašām, bet pārsteidzīgām.

"Tas ir ļoti bīstami. Mediji ir viens no demokrātiskas sistēmas elementiem, ko grib iznīcināt. Pirmo triecienu saņēmusi Polijas Konstitucionālā tiesa. Taču demokrātija nav sistēma, kur uzvarētājs saņem visu. Tā ir sistēma, kas rūpējas par minoritātēm," norāda Demokrātijas aizsardzības komitejas līderis Mateušs Kijovskis.

Taču, ja pirmajā nocietinājuma līnijā atradās Polijas Konstitucionāla tiesa, kas nokļuva zem valdošās partijas kontroles, tad otrajā  bija izmaiņas plašsaziņas līdzekļos. Jaunā slota jau iztīrījusi no Polijas sabiedriskās televīzijas 15 žurnālistus. "Es  negribu ārzemju medijos izskatīties kā upuris. Bet, godīgi sakot, mēs esam upuri," saka Justine Dobroša-Orača, TVP1 bijusī žurnāliste.

TVP vadība nekomentē pēdējas izmaiņas savā statusā. It īpaši runāt atsakās tās direktors Jaceks Kurskis, kuru amatā iecēla valsts vadošā partija. Kurskis paspējis pabūt abās barikāžu pusēs. Bijis gan žurnālists, gan politiķis. No partijas "Likums un taisnīgums" viņš ik pa laikam izstājies, bet vienmēr atgriezies. Viņu savulaik dēvēja par  partijas līdera Jaroslava Kačiņska "politisko bulterjeru".

"Polijas televīzija vienmēr bijusi mana lielā mīla. Kā žurnālists pavadīju šeit pāris labākos savas dzīves gadus. To, ka man uzticēja TVP galvas amatu, es saredzu kā  lielu godu un svarīgu pienākumu atgūt sabiedriskajam medijam patiesas informācijas un godīgas diskusijas principus," norāda Polijas Televīzijas priekšsēdētājs Jaceks Kurskis.

Latvijas Televīzija ciemojas pie Jaceka Žakovska. Viņš ir slavens poļu žurnālists. Ilgus gadus ieņēmis vienu no vadošajiem amatiem lielajā poļu izdevumā "Gazeta Viborča". Runā, ka tieši šo avīzi necieš Jaceks Kurskis.

"Domāju, ka "Likums un taisnīgums" šeit grib nodibināt neliberālo demokrātiju, kas nekalpo sabiedrībai. Un tas skar sabiedriskos medijus. Tā plašsaziņas līdzekļu misiju saprot, piemēram, Krievijā. "Likums un taisnīgums" uzskata, ka medijiem būtu jāskaidro sabiedrībai, ko dara valdība un kādas ir tās idejas," pauž Jaceks Žakovskis.

Taču "Likums un taisnīgums" nenokrita kā no debesīm, bet gan nonāca pie varas likumīgi. Izveidoja valdību bez koalīcijas un sāka darīt to, ko jebkurā valstī pēc vēlēšanām darītu varas spēks - mainīt līdzpilsoņu dzīvi. Tā uzskata poļu politoloģe.

"Nebija viegli, taču pēc 1989.gada mums izdevās sabalansēt politiskos spēkus. Mums ir konstitūcija, mums ir jauktas elites. Un 25 gadus pastāvēja noteikta politiskā noruna - bija zināmas valsts prioritātes. Mēs piekritām būt Eiropas Savienībā, būt NATO, būt Šengenas zonā. Mēs piekritām būvēt valsti uz konstitūcijas bāzes. Vai to visu tagad apstrīdēs?" pauž Starptautisko attiecību centra vadītāja Malgožata Bonikovska.

Polija jau izpelnījusies Briseles kritiku par autoritārisma tendencēm un nepieņemamu iejaukšanos mediju brīvībā. Taču atsalums Briseles un Varšavas attiecībās ir viens no šī brīža satraukuma avotiem. Attiecības ar Vāciju un Krieviju arī nav no siltākajām.

"Jau tūkstoš gadu mēs sadzīvojam ar Vāciju un Krieviju un negrasāmies mainīt savu ģeogrāfisko stāvokli - šīs attiecības mums ir dārgas. Tajā pašā līmenī mēs vērtējam arī Ukrainu. Ar Vāciju mums ir labas kaimiņu attiecības. Tas ir mūsu partneris Rietumu pasaulē. Krievija pēdējā laikā ir atsākusi savu agresīvo un impērisko politiku. Valsts ir sākusi trīs karus, divi no kuriem - Sīrijā un Ukrainā notiek joprojām. Labo attiecību atjaunošana ir atkarīga tikai no pašas Krievijas," norāda Jaroslavs Sellins, Polijas kultūras ministra vietnieks ("Likums un taisnīgums").

Taču poļu tālāka dzīve ir atkarīga no pašu spējas izvēlēties sev politiķus, saka Demokrātijas aizsardzības komitejas līderis Mateušs Kijovskis. Viņš jau plāno nākamo protesta akciju šā mēneša beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti