Gandrīz 200 valstu delegācijas Skotijas pilsētā Glāzgovā divas nedēļas sprieda par to, kā saglabāt 2015. gada Parīzes klimata konferencē nosprausto kursu – ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms industriālās revolūcijas.
Klimata konferencei vajadzēja noslēgties piektdienas, 12. novembra, vakarā, taču tas nenotika, jo netika pieņemta gala vienošanās. Tāpēc sarunas turpinājās visu nakti.
Piektdien publicētais vienošanās uzmetums mudināja valstis slēgt tādas ar oglēm darbināmas elektrostacijas, kas nav aprīkotas ar oglekļa uztveršanas tehnoloģijām, lai samazinātu to radīto piesārņojumu. Dokuments arī paredzēja atteikšanos no neefektīvām subsīdijām citiem fosilā kurināmā veidiem.
Vides aizstāvji kritizēja šo vienošanās punktu, savukārt atsevišķi eksperti uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad šāda veida ANO dokumentā ogles tikušas izceltas atsevišķi.
Ķīna un Saūda Arābija bija to valstu vidū, kuras vēlējās, lai no dokumenta izņemtu atsauces uz subsīdijām fosilajiem energoresursiem.
Tikmēr grupa attīstības valstu ar Indiju priekšgalā pieprasīja bagātajām valstīm apņemties piešķirt lielāku finansiālu atbalstu, lai tās varētu pāriet no fosilā kurināmā uz videi draudzīgākiem enerģijas veidiem un pielāgotos klimata pārmaiņām.
Līdzekļi, ko bagātākas valstis sola nabadzīgākām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām, joprojām ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem. 2009. gadā attīstītās valstis apņēmās līdz 2020. gadam ik gadu piešķirt 100 miljardus ASV dolāru jeb 87 miljardus eiro nabadzīgajām valstīm, taču šis mērķis netika sasniegts.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien aicināja bagātās valsts atvēlēt vairāk naudu, lai palīdzētu attīstības valstīm.
"Attīstītajai pasaulei ir jāuzņemas šīs finansiālās saistības pret tiem, kuri ir uz attīstības ceļa un kuri vēsturiski nav atbildīgi par CO2 emisijām. Ir jāpiešķir nauda, lai palīdzētu attīstības valstīm veikt nepieciešamās izmaiņas," sacīja Džonsons.
Šie lūgumi tika uzklausīti, jo sestdienas rītā klimata konferences vadība publicēja jaunu vienošanās versiju, kurā bagātās valstis aicinātas dubultot finansējumu, kas paredzēts, lai nabadzīgās valstis varētu pielāgoties klimata pārmaiņām. Tekstā paredzēts plāns, saskaņā ar kuru bagātākās valstis finansētu organizāciju, kuras mērķis palīdzēt neaizsargātām valstīm, kuras klimata pārmaiņas skars vissmagāk.
Vienlaikus nabadzīgākās attīstības valstis neapmierinātas, ka tekstā nav solījuma atsevišķi tām kompensēt zaudējumus, ko jau nodarījušas tādas klimata katastrofas kā rekordliels sausums un plūdi.
Bangladešas pārstāvis un mazāk attīstīto valstu vadošais sarunvedējs Muhameds Kvamruls Čoudhurijs atzina: "Man ir ļoti dalītas sajūtas. Dažos jautājumos mēs esam panākuši progresu, citos neko nevarējām panākt, jo redzam atsevišķu pušu pretestību. Tie, kas ir lielie izmešu radītāji, parāda savus muskuļus."
Ķīna un ASV ir lielākās siltumnīcefekta gāzu emitētājas, abas kopā ir atbildīgas par aptuveni 40% globālo emisiju. Vienlaikus dokumentā valstis atzīst nepieciešamību ievērot tā dēvēto sociāli taisnīgās pārejas principu enerģētikas nozarē, proti, fosilā kurināmā nozarē likvidējot darbavietas sniegt finansiālu atbalstu tajā strādājošajiem.
Jaunākajā uzmetumā joprojām pieminēta pakāpeniska attiekšanās no oglēm.
"Jā, [ogles ir iekšā] un redzēsim, kā visi reaģēs. Vienmēr esmu teicis, ka vēlamies, lai šī būtu ambicioza konference. To arī dzirdēju vakar plenārsēdē, un ceru, ka kolēģi būs uzdevumu augstumos," sacīja Glāzgovas klimata konferences priekšsēdētājs Aloks Šarma.
Tāpat ir aicinājums nākamgad noteikt stingrākus oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.
Dokumentā arī solīts sarīkot augsta līmeņa tikšanās par klimata finansējumu 2022., 2024. un 2026. gadā.
