Valstis aicina savus pilsoņus pamest Ukrainu bažās no drīza Krievijas iebrukuma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Sestdien, 12. februārī, ir gaidāma ASV prezidenta Džo Baidena telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Valstis aicina savus pilsoņus pamest Ukrainu bažās no drīza Krievijas iebrukuma
00:00 / 03:28
Lejuplādēt

Vairāk nekā desmit valstis, tostarp Latvija, kopš piektdienas vakara ir izplatījušas oficiālus paziņojumus, kuros aicina savus pilsoņus nekavējoties pamest Ukrainu un bez īpašas vajadzības nedoties uz šo valsti.

Kā pirmā šādu brīdinājumu izplatīja ASV, paziņojot, ka šīs valsts pilsoņiem Ukraina ir jāpamet 48 stundu laikā.

Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans to pamatoja ar izlūkdienestu rīcībā esošu informāciju, ka Krievija jau tuvākajās dienās varētu uzsākt jaunu ofensīvu pret Ukrainu.

"Mēs atrodamies situācijā, kad bruņots iebrukums Ukrainā var sākties jebkurā brīdī, ja Vladimirs Putins nolems dot attiecīgu pavēli.

Tas var sākties olimpisko spēļu laikā, neraugoties uz izskanējušām spekulācijām, ka tas notiks tikai pēc olimpiskajām spēlēm," paziņoja Salivans.

Ziņu aģentūra AP vēsta, ka Vašingtona gatavojas evakuēt no Kijevas gandrīz visus ASV vēstniecības darbiniekus. Ukrainas galvaspilsētā varētu palikt vien daži no aptuveni 200 vēstniecības darbiniekiem, bet pārējos izvedīšot no valsts vai pārvietošot uz Ukrainas rietumiem. ASV Valsts departaments nav komentējis šo ziņu.

Arī Eiropas Savienības (ES) diplomātiskā pārstāvniecības Kijevā vadība likusi saviem darbiniekiem nekavējoties pamest Ukrainu.

Sekojot rietumvalstu piemēram, arī Krievijas diplomāti pametot Ukrainu, informē Krievijas valdības kontrolētā ziņu aģentūra "RIA Novosti".

ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Salivans sacīja, ka ASV un tās sabiedrotie izlēmīgi atbildēs, ja Krievija nolems vēlreiz iebrukt Ukrainā. "Ja Krievija uzbruks, tad tās ilgtermiņa ietekme samazināsies, nevis palielināsies. Tā saskarsies ar daudz apņēmīgāku transatlantisko kopienu. Tai nāksies vēl vairāk piekāpties Ķīnas priekšā. Krievija saskarsies ar milzīgu spiedienu uz savu ekonomiku un eksporta kontroli, kas graus tās aizsardzības rūpniecisko pamatu. Un pār Krieviju velsies nosodījuma vilnis no visas pasaules. No otras puses, ja Krievija patiešām vēlas panākt diplomātisku risinājumu, tad tai tas ne tikai ir jāpasaka, bet arī jātiecas pēc diplomātiskā risinājuma. Mēs esam tam gatavi. Mēs esam izteikuši konkrētus priekšlikumus. Tie ir pieejami visai pasaulei. Mēs esam gatavi apspriest Eiropas drošības principus ar mūsu Eiropas partneriem un Krieviju," norādīja Salivans

ASV un ES drīzumā pabeigšot darbu pie plašām sankcijām, ko ieviesīšot gadījumā, ja Krievija sāks uzbrukumu Ukrainai, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Sankcijas paredz ierobežojumus tehnoloģiju un aizsardzības komponentu eksportam uz Krieviju, kā arī pasākumus, kas vērsti pret konkrētiem Krievijas oligarhiem. Sankcijas vērsīšot arī pret vairākām Krievijas bankām. Tomēr netiekot apsvērta iespēja atslēgt Krieviju no globālās finanšu darījumu sistēmas SWIFT, jo pret to iebilst atsevišķas Eiropas valstis.

Tomēr rietumvalstis joprojām ir gatavas runāt ar Krieviju, lai nepieļautu tās agresiju pret Ukrainu.

Sestdien ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu plānojuši sazvanīties Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV prezidents Džo Baidens.

KONTEKSTS:

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 11. februārī brīdināja, ka Eiropā pastāv "reāls jauna bruņota konflikta risks".

Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti