Viņaprāt, kapitālisma sistēma jāreformē, lai tā spētu cīnīties ar mūsdienu izaicinājumiem.
Valensa pauda viedokli, ka patlaban mēs atrodamies uz jaunas ēras sliekšņa. Esam pārdzīvojuši robežu, karu un revolūciju ēru, kas ir aizvērta, un tagad atvērts intelekta, informācijas un globalizācijas laikmets.
Nevienai paaudzei iepriekš nav bijusi tāda iespēja baudīt mieru, labklājību, atzina Polijas eksprezidents. Taču viņš norādīja, ka jaunā ēra no līdzšinējās atšķiras tik ļoti, ka ir vajadzīgas strukturālas, institucionālas reformas, jo vecās institūcijas ir piemērotas iepriekšējās sistēmas pārvaldei, taču tās nav piemērotas jaunajam laikmetam.
Polijas eksprezidents uzsvēra, ka būtisks jautājums ir tas, kāda būs ilgtspējīga ekonomiskā sistēma. Protams, tas nebūs komunisms, taču tas nebūs arī kapitālisms pašreizējā formā, teica Valensa un prognozēja, ka mūsdienu kapitālisms šo gadsimtu nepārdzīvos. Valensa norādīja uz pēdējos gados piedzīvotajiem protestiem daudzviet pasaulē, tostarp arī Ziemeļāfrikā un ASV. Gan protesti Ēģiptē, gan ASV bija vērsti pret kapitālismu, atzina Polijas eksprezidents.
Viņš atzīmēja, ka protestu laikā neviens neapšaubīja tādas vērtības kā brīvais tirgus un privātīpašums, taču tiek apšaubīts viss cits, kas nāk līdzi šai sistēmai. Protestu laikā jaunie un izglītotie cilvēki norādīja, ka tiem ir vajadzīgs darbs un atbildība par darbavietu radīšanu ir jāuzņemas biznesa cilvēkiem, kapitāla īpašniekiem, nevis politiķiem vai valdībām. Biznesam ir jāpiedāvā darbavietas, sacīja Valensa, atzīmējot, ka nevaram atļauties bezdarbu, jo tie cilvēki, kas ir bez darba, nemaksā nodokļus un nepērk preces, tādējādi bezdarbs nāk par sliktu jebkuram.
Polijas bijušais prezidents atzina, ka bezdarbs varēja pastāvēt vecajā ērā, kad valstis centās konkurēt ar citām valstīm un dominēt. Tā bija „žurku skrējiena” ēra, kuras laikā varēja izlikties nemanām vājākos, kas nespēj īsti iesaistīties konkurences cīņā. Taču tagad viena valsts ar otru vairs nekonkurē, tāpēc nevajag atbalstīt tos, kas „žurku skrējienā” var ātri skriet, jo viņi paši var par sevi parūpēties. Tā vietā vajag pūles veltīt tiem, kas šajā skrējienā ir viduvējās pozīcijās, kas atpaliek. „Tik ilgi, kamēr ievērosim šo nostāju, darbavietu pietiks visiem un pat paliks pāri,” vērtēja Polijas eksprezidents.
Sabiedrība nevar atļauties bezdarbu, tāpēc nepieciešamas iniciatīvas darbavietu radīšanai, rezumēja Valensa. Kā piemēru šādai iniciatīvai viņš minēja ieceri Ķīnas pilsētās būvēt vairāklīmeņu satiksmes pārvadus, lai tādējādi izvairītos no satiksmes sastrēgumiem. Tikmēr Varšava kļūst arvien neciešamāka, ik pēc desmit metriem ir luksofori, cilvēkiem jāsēž sastrēgumos un jākavē darbs. Sabiedrība īsti nevar atļauties investīcijas šo problēma risināšanai, taču Valensa mudināja domāt, vai, no otras puses, tā var atļauties augstu bezdarba līmeni.
Valensa 1983.gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par Polijas antikomunistiskās kustības vadīšanu.
