Valdis Dombrovskis: Krievijai ir jāmaksā par nodarīto Ukrainai

Šobrīd tiek meklēti ceļi, kā panākt to, ka Krievija samaksā par Ukrainai karā radītajiem zaudējumiem. To sarunā ar Latvijas Televīziju atklāj Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Bet līdz tam gan Eiropas Savienība, gan pasaule aktīvi plāno apjomīgu ārkārtas palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu pārdzīvot šo karu un pēc tam atjaunoties. 

Ukrainai vajadzības ir milzīgas – vairāk nekā pieci miljardi dolāri ik mēnesi, lai varētu izdzīvot. Īstermiņā tas ir risināms, bet ne ilgstoši, saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Tāpēc vissvarīgākais ir panākt, lai karš pēc iespējas ātrāk beigtos.

"Tā ir summa, lai nodrošinātu daudzmaz normālu valsts funkcionēšanu, cik tas kara apstākļos ir iespējams, lai finansētu valsts pamatfunkcijas, lai varētu samaksāt algas, pensijas un tā tālāk. Kara sekas uz Ukrainas ekonomiku ir graujošas. Pasaules Bankas vērtējums ir, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par 45%. Mēs arī redzam šos masīvos postījumus, ko Krievijas armija nodara gan Ukrainas infrastruktūrai, gan ražojošajai nozarei, gan dzīvojamiem kvartāliem. Skaidrs, ka šī finansējuma nepieciešamība ir ļoti liela," skaidro Valdis Dombrovskis.

Ukrainas premjerministrs ir aplēsis, ka Ukrainas atjaunošanai būs vajadzīgi 600 miljardi dolāri. Eiropas Savienība patlaban veido solidaritātes trasta fondu Ukrainas atjaunošanai un aicinās arī citus donorus tajā piedalīties.

"Pašreiz, protams, ir grūti dot kaut kādus precīzus vērtējumus, bet skaidrs, ka tās ir summas, kas rēķināmas daudzos simtos miljardos eiro. Tieši tā – nesen bija vērtējums par 500 miljardiem eiro, kas varbūt salīdzināms ar 600 miljardiem dolāru, bet problēma ir tāda, ka pašreiz nevar būt precīzu apjomu un postījumi ar katru dienu turpinās," uzsver Dombrovskis.

Taču ir vēl kāds svarīgs aspekts, – šobrīd aktīvi domā, kā panākt to, ka par izraisīto postu Ukrainai samaksā pati Krievija.

"Atsevišķs jautājums ir arī, cik lielā mērā mēs varam nodrošināt, ka Krievija maksā par šiem postījumiem atbilstoši starptautiskajiem juridiskajiem principiem, ka agresors maksā, ka agresoram jāveic šīs reparācijas. Pašreiz mēs esam iesaldējuši lielu apjomu Krievijas aktīvu, tai skaitā [Krievijas] Centrālās bankas aktīvu, līdz ar to pašreiz notiek arī izvērtējums, kādas ir juridiskās iespējas šos aktīvus novirzīt Ukrainas atjaunošanai," norāda Dombrovskis.

Dombrovskis uzskata, ka diezin vai iespējama vienošanās ar Putina režīmu par reparācijām.

"Līdzekļu iesaldēšana katru dienu turpinās. Tā summa pašreiz, ja nemaldos, Eiropas Savienībā bija ap 29 miljardiem eiro. Jau pašreiz Eiropas Komisijā darbojas speciāla darba grupa, kas nodarbojas ar to, kādā veidā nodrošināt šo aktīvu iesaldēšanu un potenciāli arī konfiscēšanu." stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Dombrovskis.

Šos iegūtos līdzekļus izmantotu Ukrainas bēgļu atbalstam.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt