Pašreizējā premjerministra Ratasa vadītā Centra partija vēlēšanu rezultātus sagaidīja ar uzvarētāja vērienu – Igaunijas lielākajā koncertvietā, alusdarītavas "Saku" vārdā nosauktajā hallē. Taču balsošanas rezultāti nesa citu realitāti un mainīja prognozes – gan par iepriekšbalsošanas, gan vēlēšanu dienas līderi kļuva bijušā premjerministra un eirokomisāra Sīma Kallasa meitas Kajas Kallasas vadītā Reformu partija. Tā apsteidza centristus par 6%. Trešajā vietā ierindojās eiroskeptiskā Konservatīvā tautas partija jeb "EKRE", kas divkārt uzaudzējusi popularitāti, ceturtā – nacionāli konservatīvā "Tēvzeme", bet piektie – sociāldemokrāti.
Ja Reformu partija veidos valdību, Igaunijā, ļoti iespējams, par premjerministri pirmo reizi vēsturē kļūs sieviete, Reformu partijas līdere Kaja Kallasa.
"Ir ļoti daudz risināmu jautājumu, taču, manuprāt, lielākais ir, kā mēs varam uzlabot mūsu ekonomiku, balstītu uz zināšanām, lai būtu vairāk inovāciju, lai mēs varētu maksāt lielākas algas un pensijas," sacīja Kallasa.
Politologs Eriks Moora atzīmējis: "Mums būs ļoti jauka situācija, mums būs sieviete prezidente un sieviete premjerministre.
Ja nemaldos, tad tikai vēl Lielbritānijā valsts galva un valdības vadītāja ir sieviete."
Valdības izveide var ieilgt
Taču valdības veidošana var izvērsties gara, jo starp Reformu un Centra partiju valda daudz domstarpību par nodokļiem, izglītības sistēmu un pilsonības jautājumiem, atzina Tallinas Universitātes profesore Anu Tootsa.
"Šoreiz būs grūtāk, nekā iepriekš. Es atceros - aizvadītajā reizē, 2015. gadā, jau otrajā dienā pēc vēlēšanām mēs zinājām, kas būs nākamā valdība, bet šoreiz viss ir atvērts, izņemot apņemšanos neveidot valdību ar populistiem," teica Tootsa.
Tiesa, eiroskeptiskā un populistiskā "EKRE”, kas ir aicinājusi sarīkot referendumu par Igaunijas attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), ir pavēstījusi, ka tās mērķis ir iekļūt valdībā, lai izpildītu vēlētājiem dotos solījumus. Eksperti to gan vērtē kā maz ticamu.
Igaunijas vēlēšanas kopumā ir aizvadītas bez skaļiem skandāliem un ar lielu sabiedrības aktivitāti. Pie urnām devušies vairāk nekā 63% balsstiesīgo, bet rekordliels skaits – 28% – piedalījušies elektroniskajā balsojumā.
Vēlēšanās ir pārspēti divi rekordi – līdz šim lielākais atbalsts uzvarētājpartijai un lielākais balsotāju skaits internetā.
Eksperti norāda, ka šīs vēlēšanas arī parāda, ka Igaunijā veidojas stabila partiju sistēma, jo iedzīvotāji ir devuši priekšroku lielākajām un vecākajām partijām, jaunos un nesenizveidotos spēkus atstājot aiz 5% barjeras, un tas ir atšķirīgi no Latvijas.
Taču īpaši vēlēšanu noslēguma fāzē arī lielās partijas nav vairījušās no populisma, izvēloties daudz un pozitīvi solīt, lai piesaistīt balsis. Tas, ka salīdzinoši lielu atbalstu ir guvusi eiroskeptiskā "EKRE" Igaunijas lomu ES neietekmēšot, jo Reformu un Centra partijas pārliecība ir nemainīga, ka Igaunijai ir jābūt spēcīgai ES un NATO dalībniecei.
