Sadaļas Sadaļas

Vakcīnu nacionālisms pasaules ekonomikai var radīt 9 triljonu dolāru zaudējumus

Nevienlīdzīga vakcīnu sadale starp pasaules valstīm var radīt aptuveni 9 triljonu dolāru lielus zaudējumus. Šādu brīdinājumu izteikusi Starptautiskā Rūpniecības palāta. Tās ziņojumā norādīts, ka lielāko šo zaudējumu slogu uz saviem pleciem izjutīs tieši pasaules attīstītākās valstis, tāpēc tām vajadzētu vairāk ieguldīt gan vakcīnu ražošanā, gan to izdalīšanā.  

ĪSUMĀ:

  • EK apsver Covid-19 vakcīnu eksporta ierobežošanu.
  • Starptautiskā Rūpniecības kamera: Vakcīnu nacionālisms var radīt zaudējumus.
  • Globālajai ekonomikai zaudējumi varētu būt 9 triljoni dolāru.
  • Kamera: Vakcīnu godīga sadale nav labdarība, bet ekonomisks lēmums.
  • Kamera: Visvairāk cietīs attīstītākās valstis, to ietekmēs piegāžu ķēdes.
  • Vakcīnu pilnvērtīgai izplatīšanai trūkstot aptuveni 28 miljardi eiro.
  • Ja šī summa tiktu atrasta, ieguvumi varētu pārsniegt 160%.

Vakcīnu nacionālisms var radīt 9 triljonu lielus zaudējumusUģis Lībietis

Laikā, kad Eiropas Komisija (EK) ir iesaistījusies aktīvās diskusijās ar farmācijas kompāniju “AstraZeneca” par to, ka tā nav gatava piegādāt solītās vakcīnas pret Covid-19 solītajā apjomā, arvien aktīvāk izskan ziņas arī par to, ka Eiropas Komisija varētu lemt par vakcīnu eksporta ierobežošanu.

Proti – farmācijas uzņēmumiem būtu pienākums no sākuma izpildīt savas līgumos noteiktās saistības pret Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, bet pēc tam tikai nodrošināt piegādes citām valstīm.

“AstraZeneca” paziņojums, ka ražošanas problēmu dēļ tā nevarēs laikā piegādāt Eiropai solītās vakcīnas, kurām Eiropas Zāļu aģentūra šo piektdien gatavojas dot zaļo gaismu, izsaucis pamatīgas dusmas visā ES. Farmācijas uzņēmums nav spējis pietiekami pamatot kavēšanās iemeslu, tāpēc kuluāros uzvirmojušas aizdomas, ka Eiropai paredzētās vakcīnas tiek pārdotas valstīm, kas maksā vairāk – ASV un Lielbritānijai.

Arī “Pfizer”/”BioNTech”, kam ražotne atrodas Beļģijā, paziņojis, ka piegādāto vakcīnu daudzums būs mazāks, nekā paredz līgumi.

“Eiropas Savienība ir priekšfinansējusi vakcīnas izstrādi un ražošanu par 2,7 miljardiem eiro, un vēlas redzēt atdevi. Eiropas Savienība vēlas precīzi zināt, cik devas un kur “AstraZeneca” līdz šim ir saražojusi un/vai kam tās ir piegādātas,” norādīja ES veselības komisāre Stella Kirjakidu.

“AstraZeneca” augustā saņēma ES pirmo vakcīnas līgumu ar milzīgu priekšapmaksu. Tieši “AstraZeneca” tika piešķirta arī daudz lielāka kompensāciju aizsardzība nekā konkurentiem, proti, valdības palīdzēs apmaksāt daļu juridisko izmaksu, ja rodas problēmas ar vakcīnu.

Šobrīd “AstraZeneca”/”Oxford” vakcīnas spožā gaita sašķobījušies. Vācijas medijos parādījušās publikācijas, kas apšauba vakcīnas efektivitāti cilvēkiem, kas vecāki par 65. Vakcīnas izstrādātāji gan pārmetumus noliedz.

“Mēs nezinām, no kurienes šī informācija nāk. Un šajā neticami svarīgajā sabiedrības veselības brīdī mums ir iespēja aizsargāt lielu sabiedrības daļu, it īpaši vecākos, kuriem ir reāls risks saslimt smagi,” profesors, Oksfordas vakcīnas grupas direktors Endrū Polards.

Tikmēr vēl viens vakcīnas izstrādātājs – Pastēra institūts - paziņojis, ka pārtrauc darbu pie vienas no savām trim vakcīnām, jo tās efektivitāte klīniskajos pētījumos nav bijusi pietiekama.

Vakcīnu pieejamība ir kļuvusi par visasāko politisko jautājumu – dalībvalstīm prasot vakcīnu piegādi no Eiropas institūcijām, un tām cīnoties ar lielajiem farmācijas uzņēmumiem.

“Turpmāk visiem uzņēmumiem, kas ES ražo vakcīnas pret Covid-19, būs savlaicīgi jāpaziņo, kad viņi vēlēsies eksportēt vakcīnas uz trešajām valstīm,” norādīja ES veselības komisāre Stella Kirjakidu.

Britu jau pauduši savu neapmierinātību ar šādu EK plānu, jo “Pfizer” vakcīna tiek ražota Beļģijā.

Itālija jau piedraudējusi, ka tā “Pfizer” ar kavēšanos ar vakcīnu piegādi sūdzēs tiesā.   

“Tas nav par to, lai ES dabūtu pirmā, bet par taisnīgu proporciju Eiropai, un tāpēc, manuprāt, ir jēga, ka būs eksporta ierobežojumi,” pauda Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Šī situācija ir aktualizējusi vairākus jautājumus – no vienas puses, nav īsti skaidrs, kāpēc citās valstīs vakcinācija norisinās pietiekami ātri un efektīvi, bet Eiropas Savienībā tā tiek kavēta. Un otrs jautājums ir saistīts ar bagātāko valstu iespēju iegūt vakcīnas daudz ātrāk nekā nabadzīgākajām valstīm. Šo procesu jau dēvē par vakcīnu nacionālismu.

Starptautiskā Rūpniecības kamera šajās dienās brīdinājusi, ka šāds vakcīnu nacionālisms, kurš dažām vājākajām valstīm vakcīnas var solīt vien nākamajā gadā, globālajai ekonomikai varētu nodarīt vairāk nekā 9 triljonu dolāru lielus zaudējumus.

Kameras ģenerālsekretārs Džons Dentons arī uzskata, ka vakcīnu godīga sadale starp valstīm nav vis labdarība, bet gan ekonomiski jēgpilns lēmums.

“Mēs aicinām attīstības valstis pārtraukt to uzskatīt par labdarību un atpirkšanos ar salīdzinoši mazu naudu. Ja jūs paskatāties uz vairāk nekā 800 miljardiem eiro, ko Eiropas Savienība ir atvēlējusi rekonstrukcijas fondam, ja jūs paskatāties uz 1,3 triljonu dolāru lielo stimulēšanas plānu, par kuru runā ASV prezidents Džo Baidens – tā patiesībā ir ļoti maza summa. Eiropas valstīm būtu jāsniedz lielāks ieguldījums, Austrālijai, Kanādai un Japānai jādara tas pats, ja šīs valstis patiešām vēlas redzēt investīcijas savā atkopšanā. Tas pats attiecas arī uz Eiropu,” uzsvēra Dentons.

Starptautiskā Rūpniecības kamera arī parēķinājusi, ka vairāk nekā pusi no visiem iespējamiem zaudējumiem cietīs tieši attīstītākās un bagātākās valstis, jo globāli cieši sasaistītajā vidē tieši tās visvairāk izjutīs traucējumus piegāžu ķēdēs.

Pašlaik vakcīnu pilnvērtīgai izplatīšanai trūkstot aptuveni 28 miljardi eiro, taču, ja šī summa tiktu atrasta, ieguvumi varētu pārsniegt 160%.

Pēc Džona Dentona vārdiem, šī krīze jau vairākkārt ir pierādījusi, ka pašreizējā situācijā svarīgāka nekā jebkad iepriekš ir arī sadarbība ar privāto sektoru, lai arī kā valdībām tas nepatiktu.

“Mums ir jāpārliecinās, ka tiek pienācīgi ieguldīts ražošanā, lai šīs vakcīnas un vakcinēšana būtu iespējamas, redzamas un pienācīgi izplatītas. Un tas prasa privātā sektora iesaisti. Valdībām tas ne vienmēr patīk. Taču šī bija viena no pirmajām mācībām Covid-19 laikā. Kad radās problēmas ar aizsardzības aprīkojumu un plaušu ventilatoriem, privātais sektors ātri iesaistījās un problēmas atrisināja. Pilnvērtīgs nacionālais vakcinēšanas plāns nav iespējams bez pilnvērtīgas privātā sektora iesaistes. Tam ir jānotiek Eiropā, tam ir jānotiek attīstības pasaulē, un tam ir jānotiek Amerikā,” sacīja Dentons.

Eiropas komisija iepriekš ir izteikusies, ka tā būtu gatava ieguldīt papildu līdzekļus, lai vairotu jauno vakcīnu ražošanas kapacitāti, taču acīmredzot līdz šim šādi centieni nav bijuši veiksmīgi. Tagad visa uzmanība tiek pievērsta piektdienai, kad Eiropas Zāļu aģentūra varētu apstiprināt “AstraZeneca” ražotās vakcīnas izmantošanu arī Eiropas Savienībā.

KONTEKSTS:

Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas tikai divas vakcīnas –  "Moderna", kā arī "BioNTech" /"Pfizer". Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpat Eiropas Komisija noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt