Raugoties uz Covid-19 vakcinēšanas tempiem pasaulē, īpaši izceļas viena valsts. Izraēlā, kur ir gandrīz deviņi miljoni iedzīvotāju, ik dienas jau vakcinē vairāk nekā simt tūkstošus cilvēku. Izveidoti speciāli vakcinēšanas centri, kā arī organizēta vakcinēšana, piebraucot ar automašīnu, līdzīgi kā veicot Covid-19 testus.
Dramatiski pretēja situācija bija vērojama skaitliski Covid-19 vissmagāk skartajā valstī pasaulē – ASV. Tur Tenesī un Floridas štatos pēc ziņām, ka pieejamas papildu vakcīnas pirmajiem, kas piesakās, cilvēki steidza izmantot šo reto iespēju, stājoties garās rindās.
Šīs atšķirības labi redzamas arī statistikā – vakcinēto iedzīvotāju skaitā uz simt tūkstošiem iedzīvotāju Izraēla atrāvusies ļoti pamanāmi, tai seko nelielā Bahreina un tikai tad pirmās rietumvalstis – Lielbritānija un ASV, kurās jau tiek meklēti vainīgie.
Piemēram, Ņujorkas gubernators piedraudējis slimnīcām piespriest līdz simt tūkstošu dolāru lielus sodus, ja pirmā vakcinēšanas kārta netiks pabeigta līdz nedēļas beigām, bet federālajā līmenī tiek kritizēts gan atsevišķu štatu darbs, gan nevēlēšanās vakcinēties.
Tomēr ASV un Lielbritānija tik un tā savus iedzīvotājus vakcinē ātrāk nekā Eiropas Savienības valstis. Pirmā vakcinācijas viļņa fiasko Francijā, kur pirmajā nedēļā vakcinēti vien piecsimt cilvēki, un ne tik spīdoši rezultāti pat Vācijā. Kā izteicies Bavārijas premjers Markuss Zēders – ir grūti paskaidrot iedzīvotājiem, kāpēc Vācijā izstrādāto “BioNTech'' vakcīnu daudz ātrāk spēj izmantot citās valstīs. Federālā līmenī gan to skaidro arī ar Eiropas Savienības vienotības jautājumu.
“Federālā valdība turpina iepirkt vakcīnas un to darīs arī turpmāk. Mēs mērķtiecīgi esam izvēlējušies vienotu pieeju ar citiem partneriem Eiropas Savienībā un esam pārliecināti, ka tas bija pareizais ceļš. Eiropas sadarbība un vienotība ir pierādījusies kā īpaši svarīga pēdējos mēnešos, un it īpaši pandēmijas laikā,” uzsvēra Vācijas valdības runasvīrs Štefens Zīberts.
Francijā šobrīd vakcinēti mazāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kamēr Vācijā 370 tūkstoši, bet Spānijā 180 tūkstoši un Itālijā 130 tūkstoši.
Lēnie vakcinācijas tempi Francijā saistīti ar birokrātiskajām procedūrām – ar katru cilvēku pirms vakcinēšanas ārstiem jāaprunājas vismaz pāris dienas iepriekš, lai izvērtētu veselības riskus. Francijā ir arī vislielākā vakcīnas skeptiķu proporcija visā ES.
“Tas nav tik vienkārši, kā pateikt – darīsim to ātrāk, un tad rīt lietas notiks ātrāk. Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā, lai sistēma sāktu darboties. Pēc kāda laika, es ceru, mums būs turbo režīms, jo šobrīd esam tālu no mērķa,” atzina anesteziologs Svētā Vincenta slimnīcā Strasbūrā Gabriels Mehrebs.
Itālijā, lai gan vakcinācija nav obligāta, viena veselības aprūpes iestāde Itālijas ziemeļos mēģinājusi piespiest savus darbiniekus vakcinēties, pretējā gadījumā draudot ar nepielaišanu pie darba un algas neizmaksāšanu.
“Šī veselības aprūpes iestāde ir novedusi lietu līdz galējībām. Likumdošana tādu pienākumu neparedz. Viņi ir pārcentušies,” skaidroja Vinčencas sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrības pārstāvis Federiko Zanins.
Savukārt ES valstu solidaritāte iepirkumos, kuras rezultātā piekļuve vakcīnām var būt gausāka nekā citviet, nav pa prātam Ungārijas premjerministram Viktoram Orbanam, kurš pašlaik vairāk raugoties uz austrumiem.
“Zinām, ka Krievijas vakcīna ir laba, bet to nevarēs piegādāt Ungārijai pietiekamos apjomos kapacitātes trūkumu dēļ. Ķīnas vakcīna izskatās daudzsološāka, lai tiktu sasniegts vajadzīgais apjoms, taču arī tā pagaidām vēl nav pieejama. Ideālajā gadījumā jums būtu izvēle, vai vakcinēties ar Rietumos izstrādātu vai Ķīnā izstrādātu vakcīnu,” paziņoja Orbāns.
“Sinpharm” ražotā vakcīna Ķīnā tika apstiprināta 31. decembrī. Tās norādītā efektivitāte ir 79%, kas gan ir mazāka nekā rietumvalstīs izstrādātajām vakcīnām. Taču uz šo vakcīnu īpaši cer daudzas attīstības valstis.
Tikmēr tikai trešdien, 10 dienas vēlāk nekā citviet Eiropā, pirmās vakcīnas sāka saņemt nīderlandieši.
Viens no kavēšanās iemesliem – nepieciešamība izdarīt labojumus nīderlandiešu e-veselības sistēmā. Nīderlandieši bija arī paļāvušies, ka pirmā pieejamā vakcīna būs Oksfordas un “Astra Zeneca” vakcīna, kuru nav nepieciešams uzglabāt ļoti zemā temperatūra.
Hāga saņēmusi ne mazums pārmetumu par negatavību vakcinācijai.
Lai gan vakcinācija ar pirmo ES atļauto vakcīnu “Pfizer/BioNTech” ir lēnāka, nekā cerēts, arī tās piegāde aizkavējusies. Kompānija nav varējusi piegādāt visus 12,5 miljonus devas, kas solītas līdz decembra beigām. Pavisam no “Pfizer” ES iepirkusi 300 miljonus. 80 miljonus devu paredzēts iegādāties ar trešdien apstiprināto amerikāņu kompānijas “Moderna” radīto vakcīnu. Tā jau tiek izmantota ASV, Kanādā un Izraēlā.
“Mēs arī sagaidām, ka gan “Moderna”, gan “Pfizer” vakcīna būs efektīva pret vīrusa mutācijas “Lielbritānijas variantu”. Bet tas vēl jāapstiprina ar papildu pētījumiem. Kompānija “Moderna” tagad ir aizņemta ar pētījumu, un mēs drīz redzēsim rezultātu, lai to droši apstiprinātu,” informēja Eiropas Zāļu aģentūras zāļu izvērtēšanas padomes vadītājs Tons de Būrs.
Pārējās pasaules imunizācijai īpaši būtiska ir arī Indija, kura saņēmusi atļauju masveidā ražot “AstraZeneca” vakcīnu un ir galvenā zāļu eksportētāja uz zema un vidēja ienākuma valstīm. Tomēr vismaz līdz martam Indijā saražotās vakcīnas būs domātas tikai vietējiem iedzīvotājiem.
Katrā ziņā statistika jau tagad liecina – lai cik gausi vakcinēšana nenorit Rietumos, skaidrs, ka daudzās attīstības valstīs šis process būs vēl daudz lēnāks.
