Viļņas policija vēsta, ka pie Seima sapulcējušies ap 4500 līdz 5000 cilvēku, bet mītiņš notiek mierīgi, nav reģistrēti nekādi incidenti. Protestētāji demonstrē dažādus plakātus, kas vērsti pret vakcināciju un diskrimināciju, kā arī skandē saukļus, piemēram, “kauns, kauns”.
Netālu ir uzslietas improvizētas karātavas, kas domātas “Lietuvas nodevējiem”. Vairāki runātāji Lietuvas valdības plānotos ierobežojumus salīdzināja gan ar nacistisko Vāciju, gan ar komunistisko PSRS režīmu, gan ar Dienvidāfrikas aparteīda sistēmu.
Daži protestētāji izmantoja arī holokausta simboliku, piemēram, dzeltenās Dāvida zvaigznes un nāves nometnēs ieslodzīto apģērbu, mēģinot radīt iespaidu, ka pret Covid-19 nevakcinēto liktenis līdzinās Otrā pasaules kara laikā vajāto ebreju liktenim.
Šāds salīdzinājums izraisījis Lietuvas ebreju kopienas sašutumu, to nosodīja arī Izraēlas un Vācijas vēstniecības Lietuvā. Izraēlas vēstniecība norāda, ka pirms 80 gadiem nacisti kopā ar vietējiem rokaspuišiem nogalināja ap 95% Lietuvas ebreju, bet tagadējo protestētāju rīcība uzskatāma par holokausta upuru piemiņas zaimošanu.
Negrib piedalīties vakcinācijas eksperimentā
“Mēs aicinām atteikties no cilvēku iebiedēšanas stratēģijas un retorikas, kas Lietuvas sabiedrību šķeļ divās daļās (vakcinētajos un nevakcinētajos). Tā vietā mēs aicinām sākt adekvātu izskaidrošanas kampaņu, kas būtu balstīta uz zinātni un pozitīvu motivāciju,” mītiņā teica Seima deputāts Daiņus Kepenis no opozīcijā esošās Zemnieku un zaļo savienības.
49 gadus vecais zemnieks Ričards Lekavičs žurnālistiem uzsvēra, ka ieradies uz mītiņu, jo nevēlas piedalīties “vakcinācijas eksperimentā”. Līdzīgās domās ir 51 gadu vecā Diāna Verikiene, kas strādā skaistumkopšanas nozarē. Viņa uzskata, ka cilvēkiem jāsaglabā izvēles brīvība.
“Es atnācu uz mītiņu, jo domāju, ka valdība nerūpējas par tautu. Nav pareizi šķirot cilvēkus tajos, kam būs “Iespēju pase”, un tajos, kam tās nebūs.”
33 gadus vecā Egle, kas ieradusies no Kauņas, portālam “Delfi.lt” stāsta, ka vakcinācijas prasības dēļ jau zaudējusi darbu pārtikas ražošanas nozarē. “Gan man, gan vīram ir astma un citas veselības problēmas. Darbā mums pieprasīja: vai nu vakcinēties, vai taisīt testus par savu naudu. Man nācās aiziet no darba.”
Nevienu nevakcinēs piespiedu kārtā
Viena no protesta akcijas rīkotājām skolotāja Astra Genovaite-Astrauskaite pauda viedokli, ka Lietuva ar iedzīvotāju “šķirošanu” un jaunu ierobežojumu pieņemšanu virzās nacistiskās Vācijas virzienā. Pēc viņas domām, esot apdraudēts Lietuvas valstiskums un demokrātija, jo valdība esot gatava izmantot ne tikai psiholoģisku spiedienu, bet arī fizisku un pat militāru spēku.
Valdība savukārt norāda, ka lipīgākā delta varianta dēļ Covid-19 izplatība atkal pieaug un lielākā daļa, kas ar to saslimst smagākā formā un nonāk slimnīcās, draudot ar pārslodzi Lietuvas veselības aprūpes sistēmai, ir cilvēki, kas nav vakcinējušies.
“88% saslimušo, kas kopš jūnija sākuma nonākuši slimnīcās, ir tie, kas nav vakcinēti ar vismaz vienu poti. Ja kāds domā, ka to var ignorēt, tās ir viņa tiesības. Neviens viņu nevakcinēs piespiedu kārtā.
Bet es šim viedoklim nevaru piekrist, ja veselības aprūpes sistēma ir apdraudēta," uzsver Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte.
Valdība plāno jaunus ierobežojumus
Lietuvā ar Covid-19 hospitalizēto skaits pārsniedzis 300 cilvēku robežu. Lietuvā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti aptuveni 51% iedzīvotāju, taču koronavīrusa ceturtais vilnis uzņem ātrumu. Aizvadītās diennakts laikā inficēšanās apstiprināta vēl 517 cilvēkiem, kā arī reģistrēti divi jauni nāves gadījumi. 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits ir 202 uz 100 000 iedzīvotāju.
Lietuvas valdība trešdien plāno lemt par jauniem ierobežojumiem, kuru mērķis ir samazināt Covid-19 izplatību. Šie ierobežojumi varētu krietni apgrūtināt dzīvi cilvēkiem, kam nebūs tā sauktās Iespēju pases. Šo pasi var iegūt, ja cilvēks ir vakcinējies pret Covid-19, izslimojis šo slimību vai arī var uzrādīt negatīvu Covid-19 testu.
Paredzams, ka cilvēki bez “Iespēju pases” nevarēs izmantot sabiedrisko transportu, kā arī apmeklēt kino, koncertus un citus masu pasākumus. Viņiem būs liegta iespēja apmeklēt restorānus un skaistumkopšanas salonus, kā arī ierobežotas iespējas apmeklēt lielveikalus.
Protestu ignorēšana var novest pie vēl lielākas radikalizācijas
Lietuvas politikas komentētājs Povils Aleksandravičs spriež, ka šādā situācijā nav jābrīnās par protestu pastiprināšanos.
“Pasaulē notiek procesi, ko cilvēki izprot ar grūtībām, tāpēc baidās. Mainās pasaules kārtība, sabrūk vecais dzīves modelis, 20. gadsimta sociālās sistēmas,” norāda Aleksandravičs.
“Šādā situācijā pietiek ar mazāko ieganstu vai muļķīgāko sazvērestības teoriju, lai cilvēki izietu ielās, tādējādi izpaužot savu izmisumu, bailes un atsvešinātību no pasaules, kas virzās uz priekšu bez viņiem.”
Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pasniedzēja Eva Petronaite-Urbanovičiene brīdina, ka nedrīkst ignorēt protesta akciju dalībniekus, jo tas varētu novest pie vēl lielākas radikalizācijas.
“Šie cilvēki ir daļa no mūsu sabiedrības. Varbūt neērta daļa, jo ne visiem ir pieņemamas viņu vērtības un prasības, taču jebkurā gadījumā viņi ir mūsu līdzpilsoņi. Sliktākais, ko varētu darīt – distancēties, kliegt, nicināt un norakstīt viņu viedokli,” raidsabiedrībai “LRT” stāsta Petronaite-Urbanovičiene.
