Vairums ES valstu sliecas turpināt sankcijas pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vairums Eiropas Savienības valstu pašreiz sliecas turpināt sankcijas pret Krieviju, tā pirmdien Briselē, pēc Ārlietu padomes sanāksmes, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”). 

Viņš gan piebilda, ka situācija uz Krievijas un Ukrainas robežas nemitīgi mainās un gala lēmums būs jāpieņem dalībvalstu līderiem martā. Eiropas ārlietu ministri apsprieda arī to, vai un kādā līmenī doties uz Otrā pasaules kara uzvaras svinībām Maskavā.

Diskusijas par situāciju Krievijā un turpmāko sadarbību ar šo valsti pirmdienas Eiropas ārlietu ministru sanāksmē Briselē krietni ieilga. Viedokļi ir dažādi. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka šā  brīža sankcijas pret Krieviju martā netiks pagarinātas, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Mēs redzam, ka kaut vai nedēļas laikā - starp manu braucienu uz Maskavu un padomi - karadarbība  Ukrainā ir atsākusies pilnā mērā. Tas tikai liecina, ka situācija nemitīgi mainās,” norādīja Rinkēvičs.

Rinkēvičs, tāpat kā vairāku citu Eiropas valstu ārlietu ministri, uzskata, ka vienotajam Eiropas Savienības ārlietu dienestam Federikas Mogerīni vadībā būtu jābūt aktīvāk iesaistītam sarunās starp Krieviju un Ukrainu, jo pašreiz šī sadarbība vairāk notiek dalībvalstu līmenī. Piemērs tam ir nenotikušās sarunas Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, kur bija uzaicināti Krievijas, Francijas, Vācijas un Ukrainas līderi. Eiropas Savienības ārlietu dienesta pārstāvjiem Astanā nebija paredzēts būt klāt.

Tomēr par to, ko praksē nozīmē vienotā ārlietu dienesta “proaktīva rīcība”, ārlietu ministriem viedokļi atšķiras, atzina Rinkēvičs.

“Par to, kādā veidā varētu tikt formulēta šī proaktīvā sadarbība, es domāju, gala lēmumu pieņems Eiropas Padome pēc kāda laika. Un mums vēl ir priekšā darbs dažādos līmeņos divu mēnešu garumā,” atzina ministrs.

Aizvadītajā nedēļā medijos nokļuva Mogerīni vadītā Eiropas Ārējās un drošības dienesta sagatavotais dokuments, kas tika piedāvāts par pamatu ministru diskusijai. Šis dokuments pēc būtības piedāvāja uzsākt dialogu ar nesen izveidoto Eirāzijas Savienību, kā arī pakāpeniski mīkstināt sankcijas. Šī dokumenta nokļūšana presē, pirms to ir ieraudzījuši ministri, izraisīja nepatīkamu reakciju vairākās galvaspilsētās.

Arī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot neatcelt sankcijas pret Krieviju, kamēr netiks izpildīti Minskas miera plāna nosacījumi. Pretējās domās gan ir sociāldemokrātu grupā strādājošais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins, kurš uzskata, ka sankcijas nedarbojas.

"Ir cietušas abas puses, un manā skatījumā nedrīkst atbildēt ar sāpi uz sāpi, darīt vienam pāri tāpēc, ka viņš man ir izdarījis pāri. Manā skatījumā tas ir kontrproduktīvi. Tiesa, es esmu mazākumā ar šādu pozīciju savā politiskajā grupā. Vairums sociāldemokrātu uzskata, ka sankcijas būtu jāturpina,” stāstīja Mamikins.

Ārlietu ministri pirmdienas sanāksmē ir apsprieduši arī to, vai un kam braukt uz Uzvaras dienas svinībām 9. maijā Maskavā. Vienotas nostājas nav arī par šo jautājumu. Tomēr pagaidām ir skaidrs, ka Eiropas valstu prezidenti vai premjeri uz Otrā pasaules kara beigu 70. gadadienas svinībām Krievijā doties negrasās.

Jau ziņots, ka septembra beigās, Eiropas Savienība (ES) bija nolēmusi turpināt pret Krieviju ieviestās sankcijas, jo miera plāns Ukrainas austrumiem netiek pilnībā īstenots dzīvē. Sankcijas varēs pārskatīt tikai tad, ja tiks saņemtas ziņas par reālām izmaiņām reģionā.  

Pēc Krimas aneksijas martā ES un ASV ieviesa sankcijas pret augsti stāvošajām Krievijas amatpersonām, kuras saistīja ar Krimas aneksiju. Aprīļa sākumā noteikti finanšu operāciju ierobežojumi vairākiem Krievijas ierēdņiem. Vasaras sākumā, atbildot uz notikumiem Austrumukrainā, kur ukraiņu spēki un prokrieviskie separātisti cīnījās par  Donbasa reģioniem, rietumvalstis paplašināja „melno sarakstu”, aizliedzot iebraukšanu un iesaldējot aktīvus vēl vairākām Krievijas amatpersonām. 

Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm. 

Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām. Krievija solīja uz šim sankcijām atbildēt, bet nekādi lēmumi nav pieņemti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti