Aiztur vairākus opozīcijas pārstāvjus
Vēl otrdienas, 8. septembra, vakarā nebija zināms, kur tieši atrodas Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padomes prezidija locekle Marija Koļesņikova. Viņas advokāts Iļja Salejs Latvijas Televīzijai apgalvoja, ka juristi sazinās ar drošības iestādēm, bet bez rezultātiem.
Trešdien, 9. septembrī, Koļesņikovas tēvs informēts, ka opozicionāre aizturēta un ievietota izmeklēšanas izolatorā Minskā.
Koļesņikovai piemērots aizdomās turētās statuss lietā par mēģinājumu sagrābt varu valstī vai vardarbīgu mēģinājumu mainīt Baltkrievijas konstitucionālo kārtību. Gadījumā, ja viņa tiks atzīta par vainīgu šī nozieguma pastrādāšanā, viņai draud līdz pat 25 gadiem cietumā. Ticis pārmeklēts Koļesņikovas dzīvoklis, no kura, kā novērojuši žurnālisti, iznests dators, kā arī kastes ar dokumentiem.
Uz apsūdzēto sola nonācis arī Marijas Koļesņikovas advokāts Iļja Salejs, kuru apsūdz aicinājumos radīt draudus Baltkrievijas ārējai drošībai, suverenitātei un nacionālajai drošībai.
Drošībnieki ieradās arī bijušā prezidenta amata kandidāta Viktora Babariko biroja telpās. Tur aizturēts vēl viens Koordinācijas padomes loceklis, jurists Maksims Znaks, bet biroja telpas slēgtas. Pēc Znaka aizturēšanas
brīvībā Baltkrievijā palikusi tikai viena Koordinācijas padomes prezidija locekle – Nobela prēmijas laureāte Svetlana Aleksijeviča.
Aleksijeviča no rīta sūdzējās par nezināmiem cilvēkiem, kas zvanot pie viņas dzīvokļa durvīm, aicinot žurnālistus ierasties pie viņas un atspoguļot notikušo klātienē. Reizē ar žurnālistiem pie Aleksijevičas ieradās arī Zviedrijas, Lietuvas un Rumānijas vēstniecību diplomāti.
Uzrunājot žurnālistus, Aleksijeviča norādīja, ka pašlaik valstī tiek īstenots terors pret tautu: “Viens cilvēks īsteno teroru pret savu tautu. Un mēs diemžēl esam bezpalīdzīgi. Kas attiecas uz mūsu Koordinācijas padomes piedāvāto reformu, es jau esmu teikusi, ka ne par kādu valsts apvērsumu runa nav bijusi, bet gan par to, ka varai ir jāsāk sarunas ar sabiedrību. Arī sabiedrībai ir jāreformējas un ir jāatrod kaut kādi kopīgie punkti. Mēs vienmēr iestājāmies par mierīgiem protestiem. Cilvēki izgāja demonstrācijās ar maziem bērniem, bet vara tikmēr iegādājās jaunus ieročus. No vienas puses gāja demonstranti ar bērniem, baloniem un ziediem, bet otrā pusē bija kaujas tehnika. Tad kurš te domāja par karu? Mēs par karu nedomājām!
Ar sabiedrību ir jārunā, jo pretējā gadījumā tas viss tiks iedzīts pagrīdē un neko citu, kā vien pilsoņu karu, mēs nesaņemsim.”
Viņa apgalvo, ka tauta nepadosies, kaut arī opozīcijas līderi cits pēc cita tiek vai nu aizturēti, vai izraidīti no valsts. “Lukašenko saka, ka nerunās ar tiem, kas izgājuši ielās. Bet tā ir mūsu tauta. Tauta nav tie, kuri pilda viņa pavēles. Ne viņš noteiks, kas ir vai nav mūsu tauta. Tauta ir tie, kas izgājuši ielās. Skolotāji, ārsti un citi. Tur tiešām ir cilvēki no dažādām grupām.''
Polijā atbalsts baltkrievu opozicionāriem
Tikmēr Varšavā ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku tikās Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Viņš opozīcijas līderei pasniedza atslēgas no ēkas, kurā turpmāk varēs uzturēties Baltkrievijas opozīcija. Varšavā atrodas arī vairāki citi Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji, tajā skaitā Pāvels Latuško.
Pirms preses konferences sākuma Tihanovska arī veltīja siltus apskāvienus kolēģei Veronikai Cepkalo. Pirms represiju viļņa sākuma Tihanovska, Cepkalo un Koļesņikova strādāja plecu pie pleca un kļuva par protestu simbolu. Tagad Baltkrievijā palikusi tikai Koļesņikova.
“Visa Eiropas Savienība atbalsta baltkrievu nāciju un tās tiesības dzīvot brīvībā un demokrātijā. Drīz mēs iesniegsim ekonomisko plānu baltkrievu nācijai, Baltkrievijas valstij. Plānu, kura mērķis ir parādīt, ka Eiropa ir atvērta Baltkrievijai un baltkrievu nācijai,” sacīja Polijas premjers.
Pēc pasākuma baltkrieviem atvēlētajā ēkā Tihanovska kopā ar Moravecki devās uz Varšavas Universitāti, kur viņus sagaidīja baltkrievu tautas atbalstītāji un studenti. Tihanovska jauniešiem uzsvēra, cik būtiskas mūsdienās ir tehnoloģijas: “Baltkrievijas varas iestādes nenovērtēja interneta lomu mūsdienās. Iespējams, viņi ir vecmodīgi. Iespējams, aizmirsa, ka pasaule mainās.
Viņi aizmirsa par interneta nozīmi, bet protesta kustība balstās uz tehnoloģijām.
Piemēram, "Youtube" ļauj dalīties ar savu pieredzi bez ierobežojumiem un bailēm. Bet "Telegram" ļauj dalīties ar ziņām bez cenzūras. Varas iestādes ir zaudējušas kontroli informācijas telpā.”
Tikmēr bijušais Polijas premjerministrs un bijušais Eiropas Savienības padomes prezidents Donalds Tusks paziņoja, ka Eiropas Savienība nosūtītu ļoti spēcīgu signālu, ja Svetlana Tihanovska un viņas vīrs Sergejs tiktu izvirzīti Nobela miera prēmijai. Tādējādi tiktu izrādīta cieņa visiem baltkrieviem, kuri piedalījušies daudzu gadu laikā mierīgākajās protesta akcijās.
Lukašenko pieļauj pirmstermiņa vēlēšanas
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko turpina apsūdzēt Koordinācijas padomes biedrus par mēģinājumu sagrābt varu un par valsts drošības apdraudēšanu. Padomes locekļi gan vairākkārt uzsvēruši, ka padomes izveidota, lai pārskatītu augusta sākumā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus un veidotu atklātu dialogu.
Šonedēļ intervijā krievu medijiem Lukašenko paziņojis, ka ar pašreizējo opozīciju viņš sarunāties negrasās, jo ar kuru katru prezidents nerunājot.
Vienlaikus tiek ziņots, ka Lukašenko pieļāva - varētu rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
Tām gan būtu jānotiek pēc viņa ierosināto konstitucionālo reformu pieņemšanas.
Arvien vairāk tiek saņemtas ziņas par tiesas procesiem un sodiem pret dažādiem aktīvistiem, kuriem par dalību protestos tiek piespriestas soda naudas un administratīvie aresti. Taču cilvēki joprojām turpina iziet ielās un turpina veidot solidaritātes ķēdes ielu malās.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
