Vairāki Kremļa oligarhi pasargāti no Eiropas Savienības sankcijām

Eiropas Savienība (ES) apgalvo, ka tā vēlas maksimāli vājināt Krievijas ekonomiku, lai sodītu agresorvalsti par tās izvērsto karu Ukrainā. Taču Briseles vārdi nesaskan ar darbiem, jo arvien nevienā sankciju sarakstā nav vairāku Kremlim pietuvināto oligarhu, kuru kontrolē ir ienesīgi uzņēmumi.

Vairāki Kremļa oligarhi pasargāti no Eiropas Savienības sankcijām
00:00 / 04:56
Lejuplādēt

Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā ES ir ieviesusi plašas sankcijas pret Krieviju, tostarp ievietojusi melnajā sarakstā vairākus Kremlim pietuvinātus oligarhus. Šīs personas vairs nevar ieceļot ES, bet viņu aktīvi Eiropā ir iesaldēti.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena novembra beigās paziņoja, ka no Krievijas piedzīs naudu par Ukrainā nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, norādot, ka šim mērķim varētu izmantot arī iesaldētos oligarhu līdzekļus.

"Ukrainai nodarītie zaudējumi ir lēšami 600 miljardu eiro apmērā. Krievijai un tās oligarhiem ir jāatlīdzina Ukrainai nodarītie zaudējumi un jāsedz valsts atjaunošanas izmaksas. Un mums ir līdzekļi, lai piespiestu Krieviju maksāt. Mēs esam bloķējuši Krievijas Centrālās bankas rezerves 300 miljardu eiro apmērā, un mēs esam iesaldējuši Krievijas oligarhu naudu 19 miljardu eiro apmērā. Īstermiņā mēs kopā ar mūsu partneriem varētu izveidot struktūru, kas pārvaldītu šos līdzekļus un ieguldītu tos. Pēc tam mēs izmantotu iegūtos līdzekļus Ukrainai. Bet pēc sankciju atcelšanas šie līdzekļi būtu jāizmanto, lai Krievija pilnībā atlīdzinātu Ukrainai nodarītos zaudējumus. Mēs ar saviem partneriem strādāsim pie starptautiskas vienošanās, lai tas būtu iespējams, un kopā mēs varam atrast juridiskus veidus, kā to panākt. Krievijas briesmīgie noziegumi nepaliks nesodīti," teica Leiena.

Pazīstamais Kremļa kritiķis Bils Brauders, kurš atbalsta ES ideju par iesaldēto Krievijas līdzekļu konfiscēšanu un izmantošanu Ukrainas atjaunošanā, uzskata, ka sankcijas ir paralizējušas Kremļa oligarhus.

"Ar oligarhiem ir cauri. Tagad viņi ir apdraudēta suga. Viņi nevar atvērt bankas kontus nekur pasaulē. Viņi nevar ceļot. Viņi nevar veikt darījumus ne ar vienu. Agrāk ikviens juvelierizstrādājumu tirgotājs, konsjeržs un daudzi citi viņiem paklanījās, vēlējās kopīgu biznesu ar viņiem, vienkārši lika viņiem justies tā, it kā viņi būtu vissvarīgākie cilvēki pasaulē. Tagad viņi ir toksiski, radioaktīvi. Neviens negrib viņiem pieskarties," Brauders sacīja intervijā telekanāla "Euronews".

Taču viss nav tik rožaini.

Pētnieciskās žurnālistikas projekts "Follow the Money" atklājis, ka ES sankciju sarakstos ir nokļuvuši 26 no 37 Krievijas ietekmīgākajiem oligarhiem, kuri 24. februārī Kremlī uzklausīja prezidenta Vladimira Putina skaidrojumus par to, kāpēc viņš nolēma iebrukt Ukrainā.

Taču līdz pat šai dienai no sankcijām ir izdevies izsprukt 11 šīs sanāksmes dalībniekiem. Tas ir savādi, jo Brisele vairākus oligarhus iekļāva melnajā sarakstā tieši tāpēc, ka viņi piedalījās sanāksmē Kremlī.

EK pārstāvji ir atteikušies komentēt, kāpēc pret daļu no Putinam uzticīgajiem oligarhiem nav noteiktas sankcijas, taču viņi neslēpa, ka tam ir nepieciešams visu 27 ES dalībvalstu atbalsts.

Savukārt sankciju eksperti ir pārliecināti, ka lēmumam nesodīt atsevišķus oligarhus ir politiski iemesli, jo sankcijas var būt sāpīgas ne tikai Krievijai, bet arī pašai Eiropai. Tieši tāpēc melnajā sarakstā nav iekļauti Krievijas divi bagātākie cilvēki – Vladimirs Potaņins un Leonīds Mihelsons.

Potaņins kontrolē uzņēmumu "Nornickel", kas ir pasaulē lielākais niķeļa un pallādija ieguvējs. Šos retzemju metālus izmanto akumulatoru ražošanai. Ja ES nevarētu no Krievijas iegādāties šīs izejvielas, tad būtu apdraudēta elektroauto bateriju ražošana Eiropā.

Savukārt Mihelsonam piederošais uzņēmums "Novatek" tirgojas ar sašķidrināto dabasgāzi, pēc kā Eiropā tagad ir liels pieprasījums. ES kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā par 40% ir palielinājusi sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas. Būtiski piebilst, ka franču enerģētikas milzim "TotalEnergies" pieder gandrīz 20% "Novatek" akciju.

Melnajā sarakstā nav iekļauts arī Andrejs Bokarevs, kurš kontrolē uzņēmumu "Transmashholding", kas ir ne tikai viens no pasaulē vadošajiem lokomotīvju un dzelzceļa aprīkojuma ražotājiem, bet arī ražo šasijas reaktīvo raķešu sistēmām "Buk", kuras Krievijas karaspēks izmanto Ukrainas civiliedzīvotāju apšaudīšanai.

Sankciju eksperte Marija Šagina uzskata, ka ES baidās noteikt sankcijas pret enerģētikas nozarē un citās stratēģiskās nozarēs strādājošu Krievijas uzņēmumu vadītājiem, jo tam var būt neprognozējamas sekas globālā līmenī. Tā esot cena, ko ES nevēlas maksāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti