Drīzumā Spānijas tiesai ir jāsāk skatīt apsūdzības pret šiem cilvēkiem. Vairāki apcietinātie un ārzemēs dzīvojošie Katalonijas neatkarības kustības dalībnieki ir iesnieguši jau otru sūdzību ANO Cilvēktiesību komitejā. Šie politiķi uzstāj, ka Spānijas varasiestādes turpina pārkāpt viņu tiesības brīvi izteikties un aizstāvēt savu viedokli. Tāpat viņi nevar pildīt deputāta pienākumus, lai gan vēl nav ne par ko notiesāti.
Viens no sūdzības iesniedzējiem ir bijušais Katalonijas premjers Karless Pudždemons, kurš tagad dzīvo Briselē.
“Mums ir jāturpina cīņa ne tikai, lai aizstāvētu savas, bet arī visu Eiropas pilsoņu tiesības. Jo tad, kad pilsoņu tiesības tiek apdraudētas kādā vietā, tiek radīts drauds visām Eiropas valstu sabiedrībām. Mēs cīnāmies ne tikai par sevi. Mēs cīnāmies par Eiropas vērtībām, par Eiropas pamattiesībām, jo tas skar visu Eiropas sabiedrību,” skaidro Pudždemons.
Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt Pudždemona izdošanu Spānijas tiesa ir atsaukusi Eiropas aresta orderi pret šo politiķi. Tomēr, ja Pudždemons atgrieztos mājās, viņš, visticamāk, uzreiz tiktu apcietināts. Kā zināms, gandrīz visi iepriekšējās Katalonijas valdības locekļi ir apsūdzēti par dumpja organizēšanu un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Par to Spānijā ir paredzēts smags cietumsods. Vairums no šiem cilvēkiem, tāpat kā divi nevalstisko organizāciju pārstāvji un bijusī parlamenta spīkere, ilgstoši atrodas pirmstiesas apcietinājumā.
Pudždemona un pārējo neatkarības kustības politiķu advokāts Niko Krišs uzstāj, ka lietā ir saskatāmi skaidri cilvēktiesību pārkāpumi.
“Spānijas Augstākajai tiesai bija jāizmanto dažādi legālie triki, lai safabricētu vardarbību. Lielākoties tā bija Spānijas policija, kas lietoja vardarbību pret referenduma dalībniekiem. Tomēr viņi apgalvo, ka - ja jūs darāt kaut ko miermīlīgu, bet varat paredzēt, ka policija jūs par to piekaus, tad jūs esat tie, kas atbildīgi par vardarbību. Tas ir absurds arguments, un Vācijas tiesa, kurai bija jālemj par Pudždemona izdošanu, to jau ir atzinusi. Tas ir arī skaidrs Spānijas likumu pārkāpums,” saka Krišs.
Ārzemēs dzīvo arī bijusī Katalonijas parlamenta deputāte Marta Rovira. Viņa aizbrauca uz Šveici bailēs no apcietinājuma un nolika deputātes mandātu, lai neatkarības atbalstītāji varētu saglabāt Katalonijas parlamentā vairākumu.
“Politisko pārmaiņu aizstāvēšana demokrātiskā valstī nevar būt noziegums. Un tā ir demokrātiska valsts, kas šādā situācijā nepilda savus pienākumus. Mēs neesam paveikuši nekādu noziegumu. Mūsu vienīgais grēks ir tajā, ka esam demokrāti. Mums vienmēr ir ticis teikts, ka demokrātijā ir iespējams runāt par jebko. Bet tagad ir izrādījies, ka šajā demokrātijā ir ļoti grūti uzsākt dialogu,” ir pārliecināta Rovira.
Ir paredzams, ka Spānijas Augstākā tiesa jau drīzumā uzsāks neatkarības kustības līderu prāvu.
Advokāts Krišs saskata pārkāpumu jau tajā, ka šo lietu skatīs Augstākā tiesa Madridē, nevis kāda no Katalonijas reģiona tiesām.
“Demokrātijā ir būtiski, ka valdības akceptē dažādus uzskatus. Starptautiskās cilvēktiesības ir uzbūvētas uz pieņēmuma, ka cilvēki var aizstāvēt un aģitēt par saviem uzskatiem pat tad, ja vairumam sabiedrības tie nav pieņemami. Un tas sevī ietver iespēju aģitēt par Katalonijas neatkarību. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai kāds atbalsta Katalonijas neatkarību vai ne, šādām diskusijām ir jāļauj notikt, ja vien mēs pieturamies pie demokrātijas principiem. Un krimināllikuma izmantošana, lai apklusinātu šīs diskusijas, nav pieņemama,” uzskata Krišs.
Īsi pirms Ziemassvētkiem jaunais Spānijas premjers Pedro Sančess sarīkoja īpašu valdības sēdi Barselonā. Sančess bija cerējis šādi nomierināt gaisotni. Tomēr Madrides politiķu ierašanās izraisīja plašus neatkarības kustības aizstāvju protestus gan Barselonā, gan citur Katalonijā.
