Nīderlandes aizsardzības ministrijas pārstāvji ceturtdien informēja, ka aprīlī novērsts Krievijas kiberuzbrukums Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai. Autostāvvietā netālu no tās mītnes četri Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes aģenti bija novietojuši automašīnu ar elektronisko aparatūru, lai piekļūtu ķīmisko ieroču starptautiskās organizācijas datorsistēmai. Noziedzniekiem bijušas diplomātiskās pases, tāpēc viņi izraidīti no valsts.
Nedaudz vēlāk arī Kanādas un ASV varas iestādes paziņoja par Maskavas kiberuzbrukumiem. Otava ziņo, ka Krievijas aģenti īstenojuši uzbrukumu sporta ētikas centram un Monreālā bāzētajai Pasaules Antidopinga aģentūrai.
Savukārt ASV Tieslietu ministrija izvirzījusi apsūdzības četriem Nīderlandē aizturētajiem aģentiem un vēl trīs personām, kuras organizējušas Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.
Iepriekš Lielbritānija pirmo reizi oficiāli apsūdzējusi Krievijas militārās izlūkošanas dienestu vairāku augsta līmeņa kiberuzbrukumu rīkošanā. Britu policija arī uzskata, ka bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanā aizdomās turētās personas arī ir līdzdarbojušās šajā grupā.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sola uzlabot NATO kiberaizsardzības spējas.
Stoltenbergs pozitīvi novērtēja dalībvalstu speciālo dienestu spēju atklāt un apturēt kiberuzbrucējus. Vienlaikus viņš aicināja stiprināt bloka aizsardzības spējas un uzlabot dienestu darbu.
Patlaban ir izveidota jauna izlūkošanas nodaļa, kas palīdzēs garantēt NATO un dalībvalstu drošību.
Stoltenbergs arī aicināja Krieviju izbeigt šādu pārgalvīgu uzvedības veidu, spēka pielietošana pret kaimiņvalstīm, iejaukšanos vēlēšanu procesos un dezinformācijas izplatīšanu.
Maskavas aģentu darbību Nīderlandē nosodīja arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni. Paziņojumā norādīts, ka šis agresīvais solis demonstrē Krievijas nicinājumu pret starptautisko organizāciju darbu.
