Eiropas Savienība ceturtdien noraidīja Bulgārijas un Rumānijas prasību uzņemt tās Šengenas zonā, atliekot balsojumu šajā jautājumā vismaz līdz gada beigām. Tomēr gaidāms, ka nākamajās nedēļās turpināsies diskusijas par jautājumu, kas ir cieši saistīts ar Sofijas un Bukarestes lūguma noraidījumu. Jautājums ir par vairāku kopienas attīstītāko valstu bažām par tā dēvēto „sociālo pabalstu tūrismu”.
Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas un Nīderlandes iekšlietu ministri vienojušies, ka Eiropas Komisijai rakstīs vēstuli, lūdzot risināt šo jautājumu, un lai tas tiktu apspriests nākamajā tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kas varētu notikt vasaras sākumā. Šīs četras valstis uzskata, ka daudzi iedzīvotāji no tā dēvētajām jaunajām Eiropas Savienības valstīm uz rietumiem dodas nevis ar mērķi strādāt, bet gūt labumu no dāsnās sociālā atbalsta sistēmas.
Piemēram, Lielbritānija jau sākusi apsvērt veidus, kā ierobežot pieeju pabalstiem. Un jautājums britiem liekas īpaši aktuāls tādēļ, ka nākamgad tiks atcelti pagaidu darba tirgus ierobežojumi Rumānijai un Bulgārijai.
Eiropas Komisija gan uzsver, ka neviena dalībvalsts tai nav sniegusi nekādus pierādījumus par to, ka „sociālo pabalstu tūrisma” problēma tiešām pastāv. Tādēļ pagaidām rīkoties negatavojas, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvis Džonatans Tods. „Ja būtu problēma, tad mēs varētu meklēt risinājumus. Bet fakts ir tāds, ka Eiropas Savienības likumos ir iestrādāti pasākumi, lai novērstu „pabalstu tūrismu”. Mēs nenāksim klajā ar priekšlikumiem, lai risinātu to, kas nav problēma. Ja tiktu pierādīts pretējais, tad mēs, protams, izvērtētu iespējamos risinājumus. Bet šobrīd tā nav problēma. Tā nepastāv. Tas ir dažu dalībvalstu uzskats, kuram realitātē nav nekāda pamata,” uzsvēra Tods.
Tods arī norādīja, ka dati liecina - Lielbritānijā strādājošie citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi izmanto „daudz mazāk pabalstu”, nekā vidēji paši Lielbritānijas strādājošie pilsoņi. Turklāt, Brisele uzstāj, ka kopienas likumi jau sen paredz veidus, kā cīnīties pret ļaunprātīgu sociālo pabalstu sistēmas izmantošanu:
"Eiropas Savienības līmenī jau ilgi pastāv visu dalībvalstu un Eiropas Parlamenta akceptēti nolīgumi, lai novērstu „pabalstu tūrismu”. Daudzi pabalsti ir pieejami tikai tiem, kas strādā. Savukārt citu pabalstu pieejamība tiem, kas nestrādā, ir atkarīga no tā, vai personai attiecīgajā dalībvalstī ir pastāvīga dzīvesvieta. Un kritēriji, kas to nosaka, ir noteikti likumos, kurus vienbalsīgi atbalstījušās visas dalībvalstis."
Tomēr, ka interneta portālam „EUobserver” norādīja kāds diskusijai tuvu stāvošs diplomāts - „šobrīd tā ir četru valstu iniciatīva, bet jāskatās, kas notiks nākamajās nedēļās vai mēnešos.” Iespējams, neskatoties uz Briseles nostāju, Vācijai, Austrijai, Lielbritānijai un Nīderlandei pievienosies citas. Viņš atklāja, ka šo valstu iekšlietu ministri apsprieda divas idejas, kā cīnīties pret „pabalstu tūrismu”. Viena no tām saistīta ar nabadzības mazināšanu katrā dalībvalstī. Otra - kā cīnīties pret personām, kas vairākkārt pieprasa pabalstus, tajā pašā laikā nepārkāpjot Eiropas Savienības pamatbrīvības, tostarp tiesības uz brīvu pārvietošanos.
