Dienas ziņas

Arodbiedrība pret ministriju – kompromisa nav

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vairākas valstis neuzņems Krievijas mobilizācijas bēgļus

Vairākas ES valstis neuzņems no Krievijas mobilizācijas bēgošos

Eiropas Savienībā (ES) vēl nav kopīgs skatījums uz Krievijas pilsoņiem, kas atsakās pakļauties Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātajai daļējai mobilizācijai un steidz pamest Krieviju. Tomēr gaidāms, ka diskusijas sāksies un ES dalībvalstu sūtņi pirmdien sapulcēsies uz ārkārtas sēdi Briselē, lai saskaņotu rīcību attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kas atsakās pakļauties daļējai mobilizācijai un doties karot uz Ukrainu.

Vairākas ES valstis neuzņems no Krievijas mobilizācijas bēgošos
00:00 / 04:03
Lejuplādēt

Pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ izsludināja daļēju mobilizāciju, Krievijā notika protesti un daudzi jauni vīrieši steidza pamest valsti, lai izvairītos no iesaukšanas armijā. ES dalībvalstu reakcija uz šiem notikumiem pagaidām nav saskaņota. Katra valsts nākusi klajā ar saviem nacionāla līmeņa paziņojumiem.

Baltijas valstis, Polija un Čehija neuzņems bēgļus no mobilizācijas

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") sociālajos tīklos pēc Putina paziņojuma par mobilizāciju paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19. septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām. Tikmēr Igaunijas premjere Kaja Kallasa uzsvērusi, ka izvairīšanās no mobilizācijas nav pamats, lai tiktu piešķirts patvērums.

"Jā, Igaunija ir daļa no starptautiskajiem līgumiem, bet patvēruma pieteikuma pamats pat saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nevar būt bēgšana no militārā dienesta. Protams, ja šie pieteikumi tiek iesniegti, tie ir attiecīgi jāizskata, bet patvēruma piešķiršanai nav pamata," komentēja Kallasa.

Viņa gan atgādināja, ka nemieri Krievijā sākās mobilizācijas dēļ, nevis tad, kad Krievijas pilsoņi nogalināja, terorizēja un spīdzināja Ukrainas pilsoņus. Es labāk šos cilvēkus vēlos redzēt protestējam pret karu, nekā to vienkārši uztverot kā kaut ko sev neērtu," viņa sacīja.

Lietuva oficiāli paziņojusi, ka nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kuri bēg no mobilizācijas. Premjere Ingrīda Šimonīte norādījusi, ka katra persona ir jāvērtē, pamatojoties uz viņa tikumiem, pamatojoties uz riskiem, ar kuriem viņš saskaras, kā arī viņa paša nostāju, kurai jābūt konsekventai. Taču viņa uzsvēra, ka glābt visus krievus no mobilizācijas nav ne Lietuvas, ne citu kaimiņvalstu pienākums.

"Karš sākās 2014. gadā un iebrukums Ukrainā – šī gada 24. februārī. Šiem cilvēkiem bija ļoti daudz laika izlemt, kāda ir viņu nostāja šajā konfliktā. Man ir grūti saprast situāciju, kurā mēs šiem cilvēkiem ļautu iebraukt Lietuvā, balstoties uz humanitāriem apsvērumiem.

Jo ar karu viņi bija mierā tad, kad to vēroja, sēžot savos dīvānos.

Bet tagad tas nav pieņemams, jo valdība ar viņu Šoigu aicina pievienoties armijai, un tagad karam ir jāpievienojas ar paša fizisko ķermeni," komentēja Šimonīte.

Seima deputāts Laurīns Kaščūns tikmēr norādīja uz drošības riskiem: "Jautājums ir – kā dažādi Krievijas slepenie dienesti varētu izmantot situāciju? Krievijas Federālās drošības dienesta virsnieki stāv blakus ārējām robežām. Krievijas robežsargi ir daļa no dienesta. Viņi varētu iesaistīties visdažādākajās manipulācijās, tikmēr cilvēki, kas ieceļo mūsu valstīs, varētu būt potenciālie sabotieri, radīt citas drošības problēmas. Mēs nevarēsim kontrolēt šīs lietas, ja ļausim viņiem iekļūt."

Arī Čehija paudusi, ka neizsniegs humānās vīzas Krievijas pilsoņiem, kas izvairās no mobilizācijas. Polijas iekšlietu ministra vietnieks Macejs Vasiks piektdien intervijā radio paziņojis, ka Polija nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas atsakās pakļauties mobilizācijai. Viņš norādīja, ka nav iespējams ātri pārbaudīt, vai persona, kura apgalvo, ka vēlas izvairīties no mobilizācijas, patiesībā nestrādā Krievijas izlūkdienestos.

Pastiprināt ieceļošanas ierobežojumus plāno arī Somija. Pat ja Krievijas pilsoņiem būs Somijas vai jebkuras citas Šengenas valsts izsniegta tūristu vīza, viņiem iebraukšana valstī būs liegta.

Vācija un Īrija būtu gatava uzņemt bēgļus

Tikmēr vairāki vācu ministri ir paziņojuši, ka Vācija ir gatava uzņemt Krievijas dezertierus, kuri bēg no mobilizācijas. Iekšlietu ministre Nensija Fēzere norādījusi, ka dezertieri, kuriem draud nopietnas represijas, var iegūt starptautisku aizsardzību Vācijā.

"Tie, kuri drosmīgi nostājas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu un pakļauj sevi lielām briesmām, balstoties uz tur iespējamo politisko vajāšanu, var pieteikties patvērumam Vācijā,"

sacīja Vācijas iekšlietu ministres Nensijas Fēzeres runaspersona Maksimilians Kāls.

Bet tieslietu ministrs Marko Bušmans tviterī paziņoja, ka jebkurš, kurš ienīst Putina ceļu un mīl liberālo demokrātiju, ir laipni gaidīts Vācijā.

Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits gan izteicies, ka Vācijas valdība vēlas tuvākajās nedēļās ES līmenī vienoties par kopīgu skatījumu uz Krievijas pilsoņiem, kas atsakās pakļauties mobilizācijai. Pagaidām nedz Vācijā, nedz ES nav plānota īpaša uzņemšanas programma vai tā sauktās humānās vīzas Krievijas pilsoņiem, kas atsakās iet karadienestā.

Gatava uzņemt no mobilizācijas bēgošos cilvēkus ir arī Īrija. Tās premjers Mihāls Mārtins piektdien paziņoja, ka Īrija "nekad nav atteikusi cilvēkiem, kuri bēg sirdsapziņas jautājuma dēļ vai no vajāšanas". Kā piemēru tā minēja afgāņu uzņemšanu pēc "Taliban" atkārtotas nākšanas pie varas Afganistānā.

Eiropas Komisijas preses pārstāve ceturtdien paziņojis, ka Krievijas pilsoņiem, kas vēlas izvairīties no daļējās mobilizācijas ir tiesības lūgt patvērumu ES.

Katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi, viņa piebilda, norādot, ka ar dalībvalstīm jau tiek strādāts, lai atrastu kopīgu pieeju. Pirmdien Briselē par jautājumu diskutēs dalībvalstu sūtņi. Sanāksmē uzstāsies eksperti un tiks ņemtas vērā dažādu valstu perspektīvas un bažas. Pagaidām dalībvalstis ir tālu no vienprātības, kā rīkoties šajā situācijā.

Lai gan Kremlis uzstāj, ka dezertējošo Krievijas pilsoņu skaits tiek pārspīlēts, uz valsts sauszemes robežām ar Gruziju, Somiju un Kazahstānu ir izveidojušās milzu rindas. Tās stiepjas vairāku kilometru garumā.

Pirmajā dienā pēc Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju tika izpirkti arī vairāki reisi uz Turciju, Serbiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Vienvirziena biļete uz šīm valstīm tagad maksā vairākus tūkstošus eiro.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu. Tas vajadzīgs Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pret mobilizāciju Krievijā izcēlās lieli protesti. 

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti