Sadaļas Sadaļas

Pēcpusdiena

Pasniegtas Cicerona balvas. Cicerona Goda nosaukumu saņēmusi LR žurnāliste Sandra Kropa

Pēcpusdiena

Saeimā vērtē iniciatīvu nepāriet uz ziemas laiku

Polija atsauc iepriekšējās valdības apņemšanos uzņemt patvēruma meklētājus

Vairākas Eiropas valstis maina retoriku, mudinot uz striktāku patvēruma piešķiršanas politiku

Eiropas Savienība vairs nevar pieņemt tik daudz migrantu, un to skaits ir jāierobežo, aicināja Francijas premjers Manuels Valls. Viņa paziņojums nāk laikā, kad vairākas Eiropas Savienības valstis sākušas domāt par striktāku patvēruma piešķiršanas politiku un atjaunojušas robežkontroli. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers brīdina, ka atvērto robežu kopiena Šengenas zona atrodas daļējā komas stāvoklī, un tai sabrūkot, apdraudēta ir arī vienotās valūtas eiro pastāvēšana. 

„Eiropai ir jāsaka, ka tā vairs nevar pieņemt tik daudz migrantu, tas nav iespējams,” trešdien, 25.novembrī, paziņoja Francijas premjers Manuels Valls. Par to vēsta vācu izdevums „Sueddeutsche Zeitung”.

Patvēruma meklētāju un migrantu straumēm turpinoties, bēgot no kara un nabadzības Tuvajos Austrumos, šogad kopienā ieradušies jau vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku. Eiropas valstīm ir arvien grūtāk tikt galā ar plūsmām, un tas iezīmējis izmaiņas debašu toņos.

Valls paziņoja, ka Eiropas Savienībai jāsper soļi, lai cīnītos pret migrācijas krīzes sakni, nodrošinātu, ka cilvēki, kas bēg no Sīrijas, tiek uzņemti un viņiem tiek nodrošināti piemēroti apstākļi valstīs, kas robežojas ar kara plosīto Sīriju. „Citādi Eiropas spēja efektīvi kontrolēt savas robežas būs zem jautājuma zīmes,” piebilda Francijas premjers.

Valls paziņoja, ka Francija nevar uzņemt vairāk bēgļu, nekā tā solījusi pieņemt Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros. Francijas gadījumā tie ir 30 tūkstoši bēgļu.

Kaut Francijas premjers vairījās kritizēt Vāciju, tās politiku nosaucot par „cienījamu izvēli,” viņš izteicās, ka „tā nebija Francija, kas teica „nāciet””. Valls ar šiem paziņojumiem nāca klajā pirms Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes Parīzē, kur viņa trešdienas vakarā tiekas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.

Merekle uzrunā Budenstāgā neatkāpās no savas „atvērto durvju” politikas attiecībā uz bēgļiem, kaut arī no viņas politisko sabiedroto rindām sākuši izskanēt aicinājumi noteikt limitu patvēruma meklētājiem.

Bet turpinoties migrācijas plūsmām, citas kopienas valstīs nāk klajā ar kritiskākiem viedokļiem. Polijas jaunā premjerministre Beāta Šidlo, kuras konservatīvā partija „Likums un taisnīgums” nesen uzvarēja vēlēšanās, paziņoja, ka atsauc iepriekšējās valdības solījumus uzņemt bēgļu, kas Polijas gadījumā būtu aptuveni 7000. Viņa gan neteica, ka Polija bēgļus neuzņemts, bet paziņoja, ka tas „nebija labs lēmums” un aicināja plānus pārvērtēt.

Arī Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens otrdien, 24.novembrī, paziņoja, ka atsakās no solīja uzņemt 1000 patvēruma meklētājus. Dānijai gan nav obligāti jāpiedalās šajā bēgļu pārvietošanas shēmā, jo atbilstoši tās Eiropas Savienības līgumam, tai ir izņēmuma tiesības.

Tikmēr striktākus soļus spērušas Skandināvijas valstis. Zviedrija, kas nesen ieviesa robežkontroli, paziņoja, ka patvēruma meklētāju uzņemšanas noteikumus padarīs striktākus. Reaģējot uz to, arī kaimiņvalsts Norvēģija paziņoja, ka ieviesīs stingrāku robežkontroli. Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ietilpst Šengenas zonā.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers trešdien savukārt brīdināja par briesmām Šenegnas zonai. Vairākas Eiropas Savienības valstis pēdējās nedēļas ieviesušas robežkontroli, kā minēts, arī Zviedrija.

Junkers uzrunā Eiropas Parlamentā paziņoja, ka „Šengenas sistēma atrodas daļēji komas stāvoklī” un jāmēģina atdzīvināt Šengenas gars.

Šenegas zonas krišana apdraudēs arī eiro pastāvēšanu, brīdināja Junkers. Viņš teica: „Vienotajai valūtai nav jēgas, ja krīt Šengenas zona.” Tā norādot, ka tā ir viens no Eiropas konstrukcijas pamatakmeņiem.

Vienlaikus viņš atgādinājis par atšķirībām starp teroristiem un patvēruma meklētājiem: "Es brīdinu nejaukt dažādas lietas. Bēgļi, patvēruma meklētāji un migranti nav jāpielīdzina teroristiem. Tie, kas sarīkoja Parīzes uzbrukumus, ir tie paši cilvēki, kuri šīs planētas nelaimīgos piespiež bēgt."

Pret milzīgu bēgļu plūsmu vēršas valstis arī ārpus Eiropas Savienības robežām. Sākot ar ceturtdienu, 26.novembri, Norvēģija pastiprinās robežkontroli, rūpīgāk pārbaudot cilvēkus, kas ierodas valstī ar prāmjiem no Dānijas, Vācijas un Zviedrijas. Tikmēr Kanādas valdība paziņojusi, ka līdz gada beigām uzņems nevis solītos 25 tūkstošus bēgļu no Sīrijas, bet tikai 10 tūkstošus. Amatpersonas gan skaidroja, ka šis lēmums nav saistīts ar drošības apsvērumiem.

Komentējot šādu vairāku Eiropas valstu nostājas maiņu, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka neredz iespēju pašreizējā situācijā panākt ilgstošu kompromisu attiecībā uz patvēruma meklētājiem. Lai gan lēmums par 160 tūkstošu bēgļu pārvietošanu varētu tikt pildīts, viņaprāt, citi lēmumi nebūs iespējami.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt