Vissmagāk šķietami cietusi Ukraina, kurā kiberuzbrukums skāris daudzas bankas un uzņēmumus, tostarp galveno elektroapgādes kompāniju un Kijevas lidostu, kas radījis traucējumus iestāžu darbā.
Cietušo vidū ir Ukrainas Centrālā banka, Ukrainas banka “Oschadbank”, Ukrainas energokompānija “Kyivenergo”, Krievijas naftas pārstrādes gigants “Rosņeftj”, Kijevas Borispoles lidostas mājas lapa, Černobiļas radiācijas monitoringa sistēma, Dānijas jūrniecības kompānija “Maersk”, britu reklāmas gigants “WPP”, Francijas industriālā grupa “Saint-Gobain”, ASV farmācijas uzņēmums “Merck”.
Par jauniem kiberuzbrukumiem brīdinājis antivīrusa izstrādātājs “Kaspersky”. Pēc viņu rīcībā esošās informācijas, uzbrucēji varētu izmantot “Android” lietotnes pakalpojumu “Google Play”, lai piekļūtu cilvēku datiem.
Tikmēr AFP, atsaucoties uz ekspertiem raksta, ka šī ir tā saucamā "Petya" vīrusa uzlabota versija. To izmantojot, kibernoziedznieki no saviem upuriem prasīja naudu, pretī atdodot atņemtos datus. Pēc līdzīga principa maijā darbojās vīruss "WannaCry", kas inficēja vairāk nekā 200 000 datorus vairāk nekā 150 valstīs.
Pašlaik nav ziņu par to, ka Latvija būtu skarta kārtējā Eiropas mēroga kiberuzbrukumā, aģentūrai LETA sacīja Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāve Svetlana Amberga. Uzbrukuma vilnis sācies dienas otrajā pusē, līdz ar ko arī Latvijā vēl tiek apkopota informācija.
