Katara šobrīd ir palikusi viena un izolēta. Sākumā par saikņu pārtraukšanu ar naftas bagāto Kataru paziņoja Bahreina un vēlāk tai pievienojās arī Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena un Lībija. Dažas no valstīm paziņojušas, ka Kataras valstspiederīgajiem ir jāpamet to teritorijas. Savukārt Apvienotie Arābu Emirāti gatavi izraidīt arī Kataras diplomātus.
Katara reģiona kaimiņu un citu valstu lēmumu saraut diplomātiskās saites nosodījusi kā "nepamatotu" un tādu, kam "nav nekāda pamata faktos".
Spriedze starp Kataru un parējām Arābijas pussalas valstīm saasinājās maijā pēc tam, kad Kataras oficiālā ziņu aģentūra publicēja Kataras emīra, šeiha Tamima al Hamada al Thani izteikumus. Tajos viņš sunnītu Saūda Arābijas galveno reģionālo sāncensi - šiītu Irānu - nosauca par "islāma lielvaru" un aicināja mazināt spriedzi, kā arī kritizēja ASV prezidenta Donalda Trampa politiku pret Irānu.
Katara uzreiz paziņoja, ka šie paziņojumi ir safabricēti un tos ziņu aģentūras vietnē ievietoja hakeri.
Vairākas iesaistīto valstu lidsabiedrības paziņojušas, ka atcels lidojumus uz Kataras galvaspilsētu Dohu. Citas Arābijas pussalas valstis arī paziņojušas, ka slēgušas savu gaisa telpu Kataras lidsabiedrībai "Qatar Airways", kas savukārt atcēlusi lidojumus uz Saūda Arābiju.
Šādi valstis protestē pret Kataras atbalstu teroristu grupējumiem un tās tuvajām attiecībām ar Irānu. Kaut arī Katara ir pievienojusies ASV vadītajai koalīcijai pret "Daīš" jeb tā saukto "Islāma valsti", to apsūdz šīs pašas grupas finansēšanā, kā arī atbalsta sniegšanā citiem teroristu grupējumiem – "Al-Nusra", "Al Qaeda" un "Musulmaņu brālībai". Šādas apsūdzības Katara noliedz.
Tas būtiski pasliktina attiecības starp ietekmīgajām līča valstīm, kuras ir arī ASV sabiedrotās. Saspīlējums starp valstīm gan ir audzis jau kādu laiku. Četras no šīm valstīm bloķējušas Kataras ziņu vietnes, kā "Al Jazeera", bet Kataras valsts medijos parādījušies ziņas, kurās valsts galva kritizējis Saūda Arābiju. Šī lapa esot tikusi uzlauzta.
Jau pirms trim gadiem Saūda Arābija, Bahreina un Apvienotie Arābu Emirāti atsauca savus vēstniekus no Kataras uz vairākiem mēnešiem.
Tas varētu atstāt iespaidu gan uz ASV vadīto pretterorisma koalīciju reģionā, gan Kataras iedzīvotājiem.
Visticamāk, impulsu šādam lēmumam devusi ASV prezidenta Donalda Trampa nesenā vizīte Saūda Arābijā. Tā laikā notika samits galvaspilsētā Rijādā, kurā Tramps aicināja musulmaņu valstis cīnīties ar radikalizāciju un vainoja Irānu reģiona nestabilitātes veicināšanā.
Katarai ir jārespektē Rijādas samita rezultāti un jāierobežo tās attiecības ar Irānu. Tai ir jāpārtrauc sniegt publicitāti un finansiālu atbalstu teroristu grupējumiem Tuvajos Austrumos, kas destabilizē tādas valstis kā Lībiju, Ēģipti, Jemenu un Sīriju, norādīja politikas zinātnes pasniedzējs Saīds Sadeks.
Pēc Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu līderu tikšanās ar ASV šīm valstīm radās iespaids, ka tās ir spēka pozīcijās, un ASV tām sniedz zināmu atbalstu šajos jautājumos. To var izmantot, lai radītu spiedienu uz Kataru un tās veidoto politiku, kas nesakrīt ar citu līča valstu politiku, stāstīja riska analītiķe Alisona Vuda.
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons ir aicinājis valstis atrisināt šo konfliktu, lai tas neietekmētu cīņu pret terorismu. Konflikta eskalācija varētu atstāt iespaidu arī uz parasto iedzīvotāju dzīvi, jo valsts 40% pārtikas ieved no Saūda Arābijas.
