Vaidere: Jādara viss, lai ES atvēlētos 200 miljonus eiro varētu izmantot robežas žoga būvniecībai

Latvijas valdībai jādara viss, lai papildu 200 miljoni eiro, ko Eiropas Savienība (ES) Latvijai, Lietuvai un Polijai piešķirs saistībā ar Baltkrievijas režīma izveidoto situāciju uz minēto valstu robežām ar Baltkrieviju, varētu tikt izmantoti fiziska žoga būvniecībai, jo tas ir vienīgais veids, kā atturēt robežpārkāpēju pūļus. Intervijā par ES nākama gada budžetu Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere Latvijas Radio atzina, ka, neskatoties uz to, ka joprojām ir deputāti, kas pārstāv "velkamistu" idejas un ir gatavi nekritiski uzņemt jebkuru, kurš vēlas ierasties ES, šādas balsis kļūst dzirdamas arvien mazāk, jo pieaug izpratne par to, ka katras valsts un valstu savienības uzdevums ir pasargāt savas robežas un savus pilsoņus

Intervija ar EP deputāti Inesi VaideriRihards Plūme

Latvijas Radio: Eiropas Parlaments šonedēļ Strasbūrā apstiprināja nākamā gada Eiropas Savienības budžetu. Skaidrs, ka visi nekad nevar būt pilnīgi apmierināti ar rezultātu. Iezīmējiet, kāds kopumā ir budžets un kuras ir gan veiksmīgās, gan ne tik veiksmīgās lietas?

Inese Vaidere: Tas, ka šonedēļ mēs ar pārliecinošu vairākumu esam atbalstījuši jauno nākamā gada budžetu, ir labas ziņas Latvijas iedzīvotājiem, jo tas nozīmē, ka mēs turpināsim saņemt nozīmīgu Eiropas fondu atbalstu un bez pārrāvumiem. Tās investīcijas, kas attīsta Latvijas reģionus, atjaunojot ceļus, skolas, kultūras, veselības, sociālās, sporta iestādes un dabas objektus, tas viss turpināsies. Ar šo budžetu tiek radīti labvēlīgi apstākļi jaunajiem uzņēmējiem, zinātniekiem, dažādas iespējas jauniešiem. Joprojām ir spēkā, ka mēs no ES budžeta saņemsim gandrīz četrus eiro par katru iemaksāto eiro. Tas ir taustāms ieguvums no mūsu dalības ES. Laba ziņa ir arī tā, ka jaunais budžets sasniegs 170 miljardus eiro, kas ir 1,14% no ES nacionālā kopienākuma. Mēs jau esam cīnījušies, lai būtu tas viens procents, bet tagad ir 1,14%; tā ir laba ziņa.

Turklāt sarunās ar dalībvalstīm mums izdevās panākt teju 500 miljonu eiro pieaugumu budžetam, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu. Tas ir ļoti labs sasniegums, jo šīs Padomes skopās valstis nevēlējās nekādu pieaugumu; tās teica, ka jāņem vērā tie papildu līdzekļi, ko dalībvalstis saņem no atveseļošanas fonda. Bet šis fonds ir īpašs krīzes finansējums, kas jāskata atsevišķi, un Latvija jau ir septembrī saņēmusi 236 miljonus eiro, un mums paredzēti aptuveni divi miljardi grantos – tas ir papildus ES budžetam. Bet EP panāktais papildu finansējums ir cīņai pret pandēmijas sekām, pārejai uz Zaļo kursu un digitalizāciju, kas ir vajadzīgs virziens, bet tas ir dārgi, un mums ir jāatbalsta mūsu cilvēki un uzņēmumi šajā kursā, tāpēc arī domāts par mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu un "Erasmus+".

Vislielākais pieaugums panākts pētniecībai – "Apvārsnis Eiropa", tur ir klāt 100 miljoni, kas ir ļoti nozīmīgi. Uz šo naudu varēs pretendēt arī mūsu zinātnieki. Valdībai ir ļoti nozīmīgs uzdevums – nodrošināt zinātnei pietiekamu finansējumu no budžeta, lai mūsu zinātnieki varētu piedalīties konkursos un saņemt īpašus pasūtījumus vai arī grantus saviem pētījumiem, tādējādi Latvijā varētu attīstīties zinātne un pētniecība un tikt savienota arī ar praktisko zinātnes sasniegumu ieviešanu, kas Latvijai ir vajadzīgs.

No budžeta lielāko daļu Latvija turpinās saņemt kohēzijas politikas ietvaros, kas ir sociālais, reģionālais un kohēzijas fonds un kopējā lauksaimniecības politika. Šai politikai ir ļoti daudz labu iezīmju – kaut vai daudz zaļāka lauksaimniecība, bet joprojām mūsu zemnieki ir ļoti sliktā situācijā ar tiešmaksājumiem, un te ir tas virziens, kur jāstrādā. Tas ir atkal liels uzdevums tieši valdībai, jo runāt ar 27 valstu atsevišķiem pārstāvjiem ir daudz vieglāk, nekā mums pārliecināt vairāk nekā 700 deputātus. Šis darbs turpinās.

Ļoti nozīmīgi ir tas, ka vairāk nekā 800 miljoni eiro ir paredzēti integrētās robežu pārvaldības fondam, lai stiprinātu ES ārējās robežas. 25 miljoni ir īpašie iezīmēti, un tas bija labais politiskais signāls, par ko mēs jau runājām iepriekš, lai Latvija, Lietuva, Polija aizsargātu ES ārējo robežu ar Baltkrieviju. Bet šie 25 miljoni bija pirmais solis, un pēc ļoti neveiksmīgā Urzulas fon der Leienas teikuma, ka "mēs žogus necelsim", nu, tas... es nezinu, kaut kādās kreisās idejās balstīts secinājums un viņai kā vācietei liekas īpaši izceļams jautājums… Viņa saņēma ļoti lielu kritiku gan no manas puses personīgi, gan no mūsu frakcijas puses un arī no frakcijas vadītāja Manfrēda Vēbera par šādiem izteikumiem.

Mēs darīsim visu, un arī mūsu valdībai ir jādara viss, lai šī piešķirtā nauda varētu tikt izmantota ne tik vien novērošanas sistēmām vai kam citam, bet tiktu dota palīdzība arī šī žoga būvniecībai.

Jo kā atturēt šos robežpārkāpēju pūļus, kas koncentrējušies šobrīd visvairāk Polijā? Nu, nav jau cita ceļa… Mēs arī teicām, ka finansējums ir nepietiekams, un esam saņēmuši signālu, ka robežas stiprināšanai ar Baltkrieviju piešķirs vēl 200 miljonus. Mēs vēl nezinām, kā tieši tas starp trīs valstīm tiks sadalīts un kā to izmantos, bet tā ir politiska izšķiršanās, un mūsu valdībām ir ļoti nopietni jāstrādā, lai panāktu finansēšanu tieši šī žoga praktiskai izbūvei, kas ir praktisks šķērslis, lai atturētu robežpārkāpējus no iekļūšanas Eiropas Savienībā. Arvien vairāk ir izpratne, ka nav cita virziena, kā šo jautājumu risināt. Pēc tam, ko darīt ar šiem potenciālajiem robežpārkāpējiem, tas ir cits jautājums, bet katrā ziņā katras valsts uzdevums un arī ES uzdevums ir savas robežas aizsargāt.

Vēl gandrīz viens miljards eiro paredzēts fondam "ES Veselība", kur es arī esmu piedalījusies, strādājot Vides un veselības komitejā. Un tas ir paredzēts gan risinājumiem krīzes situācijās, gan risinot ilgtermiņa problēmas, piemēram, risinot nevienlīdzību aprūpes pieejamībā un arī nenormāli lielās zāļu cenas, kas ir jāmazina. Un 1,2 miljardi eiro ir paredzēti Taisnīgas pārkārtošanas fondam. Tie ir reģioniem un nozarēm, kur pāreja uz Zaļo kursu prasīs lielākās pūles – darbinieku pārkvalifikācija un jauno uzņēmēju atbalsts, jo tas noteikti radīs papildu slogu, un cilvēkiem ir jāpalīdz šajā situācijā.

Turpinot par robežu un žoga celtniecībai atvēlētājiem līdzekļiem. Kāds ir noskaņojums EP un ES kopumā? Vai ir izpratne, ka žogs un līdzekļi trim valstīm patiesi ir nepieciešami, vai arī ir dzirdami viedokļi, ka Latvijai, Lietuvai un Polijai savu robežu pašām jau agrāk vajadzēja savest kārtībā?

Gan Eiropas Parlamentā, gan arī presē es esmu ļoti uzsvērusi to, ka Eiropas ārējo robežu stiprināšana nav katras atsevišķas dalībvalsts uzdevums, bet tas ir ES kopīgs uzdevums. Un arī mūsu ETP frakcijā tam ir liels atbalsts, arī frakcijas vadītājs iestājas tieši par šādu pieeju. Un, ņemot vērā, ka Leiena lietoja tik ļoti neveiksmīgu izteikumu par to, ka žogus turpmāk necelsim, tas saasināja uzmanību uz to.

Tagad izskatās, ka tomēr celsim gan.

Un tas ir skaidrs, ka citādāk šo nelegālo robežpārkāpēju plūsmu nav iespējams apturēt. Protams, ka mums ir deputāti, kas joprojām pārstāv šīs "velkamistu" idejas un ir gatavi nekritiski uzņemt jebkuru, kurš vēlas ierasties ES, bet šīs balsis ir dzirdamas arvien mazāk. Jo pieaug izpratne par to, ka katras valsts un valstu savienības uzdevums ir pasargāt savas robežas un savus pilsoņus. Protams, mēs neesam pret to, lai cilvēki, kas bēg no kara, posta, tiek legāli uzņemti ES, bet ne jau šādā veidā – mēģinot šturmēt Baltijas un Baltkrievijas robežu ar ES. Jā, izpratne pieaug. Tiešām ļoti ceru, ka šie 200 miljoni tiks izmantoti, lai stiprinātu robežu fiziskā nozīmē, un te ir tiešām ļoti nopietns darbs mūsu valdībai, Iekšlietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai, valdībai ir jāstrādā ļoti nopietni Eiropas Padomē, jāstrādā nopietni ar Eiropas Komisiju, tad mēs varam cerēt uz labu rezultātu.

Nākamā gada ES budžetā ir iekļauti arī daļa no jūsu izstrādātajiem pilotprojektiem. Kādi tie ir?

Nākamgad budžetā ir iekļauti arī četri manis izstrādātie tā saucamie pilotprojekti kopumā vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā. Tātad viens projekts – gandrīz divi miljoni eiro – ir iedzīvotāju virzītiem ēku renovācijas projektiem. Tie ir ļoti svarīgi projekti, jo renovācijas ļauj samazināt gan apkures rēķinus, gan emisijas. Ar šo pilotprojektu tiks sniegts praktisks atbalsts iedzīvotājiem, apmācot, palīdzot atrast visu nepieciešamo informāciju, izstrādājot skaidrojošos materiālus par renovācijām. Šos pilotprojektus īsteno EK, iesaistot arī dalībvalstu institūcijas. Šī nav tāda nauda, kas uzreiz nonāks kāda rīcībā, bet EK šo projektu pārvaldīs.

Otrs projekts ir jaunā Eiropas "Bauhaus" zināšanu platforma – arī divi miljoni eiro. Jaunais "Bauhaus" apvieno vides, ekonomikas un kultūras aspektus, lai radītu jaunus projektus ilgtspējīgai un iedzīvotājiem draudzīgai dzīves telpai. Mēs konstatējām, ka nav iedzīvotājiem iespējams uzzināt vienkopus par šīm iestrādēm un iespējām.

Trešais pilotprojekts ir ēku dzīves ciklā uzkrāto siltumnīcefekta gāzu emisiju analīze. Tur ir 1,5 miljoni eiro. Tiek lēsts, ka šajā dzīves ciklā, kas ir ražošana, būvniecība, ekspluatācija, arī nojaukšana un renovācija, siltumnīcefekta gāzu emisijas ir tuvu pusei no kopējām ES emisijām, bet īstu datu trūkst, tāpēc tiks veikti jauni pētījumi, lai samazinātu šīs emisijas, kas ir visu mūsu interesēs.

Ceturtkārt, tiek pagarināts arī mans pilotprojekts par cīņu pret pārtikas nonākšanu atkritumos, kas kopumā ir gandrīz viens miljons eiro. Tas noteikti mums palīdzēs, jo teju puse pārtikas, kas nonāk atkritumos, nāk no mājsaimniecībām, tāpēc vajadzīgs izstrādāt sistēmu, arī ne tikai mājsaimniecībās, kā labai pārtikai nenonākt atkritumos. Jo tas ir izniekots darbs un dabas resursi. Miljons eiro ļaus ekspertiem sagatavot praktiskus risinājumus pārtikas izmešanas mazināšanai mājsaimniecībā, un esmu panākusi, ka šie risinājumi būs pārskatāmi un pieejami visās ES oficiālajās valodās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt