Donalda Trampa uzvara 2016. gada vēlēšanās, viņa prezidentūras gadu politika un retorika – tas bijis nopietns pārbaudījums Republikāņu partijai.
"Viņi nezina, ko darīt, viņi ir dziļi sašķelti. Viņi bija sašķelti jau pirms Trampa nākšanas pie varas," komentēja politologs, Parīzes Amerikāņu universitātes profesors Hols Gārdners.
Viņš "Pasaules panorāmai" stāstīja, ka Republikāņu partijas iekšienē ir vairāki spārni. Ir kristīgi konservatīvie – kā Maiks Penss un Mits Romnijs, neokonservatīvie, mēreni noskaņotais spārns ar Miču Makonelu – republikāņu Senāta līderi, libertārieši ar bijušo Pārstāvju palātas spīkeri Polu Raienu priekšgalā. Un tad ir Donalda Trampa spārns.
"Tramps deva republikāņiem populāro atbalsta bāzi – viņš spēja uzrunāt cilvēkus valsts vidienē, lauku rajonos, tā dēvētajā "rūsas joslā", cilvēkus, kuri sevi redz kā globalizācijas upurus. Tas ir galvenais, kas jāņem vērā, lai saprastu, kāpēc Tramps to spēj. Viņš arī simpatizē cilvēkiem, kas grib turēties pie saviem ieročiem. Arī tos, kas ir pret abortiem, spējot piesaistīt konservatīvos kristiešus.
Tramps spēja salikt koalīciju, kas ir ļoti unikāla, un tāpēc viņš ir tik ietekmīgs," stāstīja politologs.
Tramps zaudēja šajās prezidenta vēlēšanās, taču par viņu nobalsoja gandrīz 75 miljoni amerikāņu – rekordliels skaits republikāņu kandidātam. Kaut arī pēc Kapitolija šturmēšanas pār Trampu gāžas kritikas lavīna par sakūdīšanu, šķiet, viņš saglabājis savu atbalsta bāzi. Piemēram, šonedēļ publicēta aptauja liecina, ka pēc notikumiem Kapitolijā atbalsts Trampam krities, taču viņu kā prezidentu joprojām atzinīgi novērtē 33% amerikāņu, bet negatīvi – 60%. Vienlaikus šo sadalot pēc partejiskās piederības, lielākā daļa republikāņu Trampu vērtē atzinīgi, bet pie demokrātiem – diametriāli pretēja aina.
Līdzīgi ir arī ar jautājumu, vai Tramps ir atbildīgs par notikumiem Kapitolijā. Kopumā vairāk ir to, kas uzskata, ka tā ir Trampa vaina. Bet viedokļi sadalās stingri pēc partejiskās piederības. Trampu vaino tikai 17% republikāņu, 80% uzskata, ka viņš ir bez vainas. Demokrāti savukārt ir pārliecināti, ka par nekārtībām nepārprotami ir atbildīgs Tramps.
No aptaujas var secināt – Trampam joprojām ir vērā ņemams sekotāju pulks. Tagad šķietami kļūstot par "izstumto" vai "pašizstumto" no Republikāņu partijas, kura pati nonākusi krustcelēs, Tramps varētu dibināt pats savu partiju.
"Var būt, ka Republikāņu partija joprojām mēģinās sevi saturēt kopā,
bet tas būs Tramps, kurš sāks neatkarīgu partiju, un tad būs jāskatās, kā tas attīstīsies. Es domāju, tas ir pāris mēnešu jautājums," skaidroja politologs Gārdners.
Pēc viņa teiktā, ne tik skarbi, bet izaicinājumi priekšā arī Demokrātu partijai, kuras iekšienē arī dažādi politiskie spārni.
"Arī demokrāti ir diezgan sašķelti. Kreisais spārns, kas atbalsta Bērniju Sandersu [..] – viņa grupa nebūs diez ko laimīga pēc dažiem Baidena gadiem. Manuprāt, esam reālā pārmaiņu periodā, kas satricinās [ASV] partiju sistēmu," sacīja Gārdners.
Republikāņi un demokrāti – gadu desmitiem Amerikas politika bijusi divu partiju cīņa. Tomēr ASV ir arī citas. Senākā pagātnē atsevišķas "trešās partijas" pat guvušas labus panākumus. Patlaban vērā ņemamākās ir Libertāriešu partija un Zaļā partija.
"Mums ir citas partijas. Bet, piemēram, "zaļie" nesaņem pietiekami daudz balsu, kaut viņi mēģina ietekmēt Demokrātu partiju. Un tas var izraisīt šķelšanos Demokrātu partijas iekšienē diezgan drīz, ja Baidens nevirzīsies zaļajā virzienā," norādīja Gārdners.
Pārmaiņas ASV politikā būs. Cits jautājums – kurā virzienā.
"Domāju, mums ir jāpārdefinē mūsu demokrātija.
Es personīgi atbalstu ideju par tikai vienu prezidentūras termiņu uz pieciem, sešiem gadiem. Mans viedoklis ir tāds – mums nebūtu šo problēmu, ja Tramps nemēģinātu panākt savu pārvēlēšanu. Viņš praktiski visu savu pilnvaru laiku pavadīja, cenšoties izkalkulēt, kā tikt pārvēlētam. Un viņam neizdevās. Tieši tāpēc viņš ir tik izmisis. Mans uzskats ir, ka ir pienācis laiks viena termiņa prezidentūrai. To argumentēja Vudro Vilsons, par to iestājās Džimijs Kārters," sacīja politologs.
KONTEKSTS:
Janvāra sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.
Trampa pilnvaru termiņš beigsies 20. janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīs Džo Baidens.
Iemesli protestiem meklējami novembra sākumā, kad ASV notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja demokrātu partijas virzītais Džo Baidens, kurš apsteidza līdzšinējo prezidentu Donaldu Trampu. Vairākos štatos, kur rezultāti bija strīdīgi, rezultāti tika pārskaitīti pat vairākkārtīgi. Taču rezultāts nav mainījies un elektoru kolēģija prezidenta amatā ir apstiprinājusi Džo Baidenu.
