Tagad, kad Krievijas armija nes nāvi visiem, kas trāpās pa šāvienam, un pārvērš Ukrainu gruvešos, ir jāatceras, ka viens no Putina publiski paustajiem nodomiem bija ar šo karu panākt, lai “nodotu tiesai tos, kuri Ukrainā veikuši daudzus asiņainus noziegumus pret mierīgiem iedzīvotājiem, tai skaitā Krievijas pilsoņiem”.

"Esmu pieņēmis lēmumu par speciālās militārās operācijas īstenošanu. Tās mērķis – aizstāvēt cilvēkus, par kuriem Kijivas režīms  8 gadu garumā ņirgājas un pakļauj genocīdam," 24. februārī paziņoja Putins.

Pēc šiem Putina meliem par genocīdu Ukrainā sekoja Ukrainas vēršanās ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā.

Tiesas lēmumu apturēt karadarbību Krievija nav ņēmusi vērā. Izmeklēšanu ir sākusi arī otra Hāgā bāzētā tiesa – Starptautiskā krimināltiesa.

"Tiesa izmantos savu jurisdikciju un izmeklēs visus genocīda, noziegumus pret cilvēci vai kara noziegumu gadījumus, kas Ukrainas teritorijā pastrādāti kopš 2014. gada 20. februāra," teica Starptautiskās krimināltiesas prokurors Karims Hans.

Pasaules Veselības organizācija fiksējusi, ka Krievija veikusi vismaz 43 mērķtiecīgus triecienus pa medicīnas iestādēm Ukrainā. Dzemdību nams un līdz ar jaundzimušo mirusī grūtniece ir tikai viens piemērs. Ir sagrauti dzīvojamie rajoni un nogalināti to iemītnieki. Ir nošauti cilvēki, kas stāvēja rindā pēc maizes.

ASV prezidents Džo Baidens ir nosaucis Putinu par kara noziedznieku. To vienbalsīgi atzinis arī ASV Senāts.

“Mēs visi – demokrāti un republikāņi – kopīgi paziņojam, ka Vladimirs Putins nevarēs izbēgt no atbildības par zvērībām, kas pastrādātas pret ukraiņu tautu," uzsvēra demokrātu vairākuma līderis ASV Senātā Čaks Šumers.

Pierādījumu vākšanā līdz ar citām valstīm ir iesaistījusies arī Latvija.

Pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas nolemts, ka Ģenerālprokuratūra savāks, apkopos un iesniegs Starptautiskajā krimināltiesā liecības no Ukrainas bēgļiem, kas raduši patvērumu Latvijā.

"Ir gadījumi, kur kādas valsts prezidents ir tiešām nonācis reāli Hāgā uz apsūdzēto sola un arī notiesāts. Tas bija Serbijas prezidents Miloševičs, kuru Serbija izdeva Hāgai. Un tur viņš tika notiesāts par kara noziegumiem," paskaidroja Levits. "Ir arī citi gadījumi. Teiksim, ja šis cilvēks joprojām ir pie varas, tādā gadījumā viņš nevar nekur doties ārpus savas valsts, jo, tikko viņš ierodas kādā citā valstī, tad viņu tur apcietina un nodod Hāgā. Tādi gadījumi ir attiecībā, piemēram, uz Sudānas bijušo prezidentu. Tā kā tas ir atkarīgs, kāda būs situācija Maskavā."

Tiesāšanas iespējas ir daudz sarežģītākas nekā, piemēram, tā sauktajā Dienvidslāvijas tribunālā.

Tad tribunāls speciāli tika veidots ar ANO Drošības padomes lēmumu. Tas ļāva notiesāt arī visaugstākās amatpersonas, jo izmeklētāji varēja tikt pie dokumentiem, arī pie politiskās sarakstes. Bet šajā gadījumā Kremlis pats sēž Drošības padomē.

"Ja tiks veiktas ļoti nopietnas ANO reformas, kur noņems Krievijai veto tiesības ANO Drošības padomē, tad, protams, viss ir iespējams. Bet Drošības padomes rezolūcija jau ir tā, uz kuras pamata veido tribunālus," atzina bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Uldis Ķinis.

Tiesnesis Ķinis, kurš pats Dienvidslāvijas tribunālā piedalījās iztiesāšanā, atzīst, ka arī toreiz tiesai ļoti labvēlīgos apstākļos ne viss izdevās. Tomēr kopumā notiesāja 161 personu. Tribunāls darbojās 24 gadus.

Bet, piemēram, Gruzijā, kur pēc Krievijas uzbrukuma un Dienvidosetijas okupēšanas atsevišķa ANO Drošības padomes atbalstīta tribunāla nebija, ir pagājuši vairāk nekā 13 gadi, bet apsūdzību nav.

Salīdzinot ar Gruziju, Ukrainā ar pierādījumiem varētu būt vieglāk, tomēr ar faktiem ir jāapstiprina pavēļu došanas ķēde, lai atrastu vainīgos.  

"Starptautiskos noziegumos nepietiks ar to vien – skaidri redzams, ka tur lādiņi krīt," sacīja Ķinis. "Piemēram, es klausījos interviju ar krievu tiem gūstekņiem, krievu lidotājiem. Viņš teica, ka viņš ir sapratis, ka viņam jābombardē civilie objekti. Viņš sapratis, ka tas ir nelikumīgi, noziedzīgi, bet viņš to bumbu ir izmetis. Un viņu notrieca.. Tātad, tas ir fakts, un tas ir skaidri pierādīts, ka viņš ar savu darbību ir izdarījis kara noziegumu. Tas ir viennozīmīgi."

Prezidenta Levita ieskatā notiesāt kara noziedzniekus varēs arī bez ANO Drošības padomes iesaistes.

"Vissvarīgākais ir tas, ka Starptautiskā krimināltiesa nosaka standartus starptautiskajām tiesībām. Un neviens cilvēks nevar izvairīties no šīs tiesas sprieduma. Arī, ja viņš fiziski nav klāt, bet spriedums ir. Jo tas spriedums nosaka starptautiskās tiesības," uzsvēra Levits.

Vēl atsevišķs jautājums ir par reparāciju piedzīšanu no Krievijas. Pēc Ukrainas premjerministra teiktā, Ukrainas tiešie zaudējumi no Krievijas iebrukuma pārsniedz jau 500 miljardus ASV dolāru.