Senās Teherānas ielas, kas vēstures līkločos piedzīvojušas ne vienu vien dramatisku brīdi un sacelšanos, arī pēdējās dienās cīņas gara pilnas. Simtiem cilvēku, lielākoties studenti, protestē pret valdību un to, kā tā izturējusies valstij spriedzes pilnajās dienās, kad uzliesmojis konflikts ar ASV un kļūdaini notriekta Ukrainas pasažieru lidmašīna, bojā ejot visiem 176 cilvēkiem. Studenti vaino valdību faktu slēpšanā, sakot, ka tā, visticamāk, no sākta gala jau zinājusi, kas ir noticis, pieprasot augstāko līderu atkāpšanos. Un tas ir neparasti Irānā, kur augstāko līderu publiska kritizēšana ir retums. Iepriekš te dzirdēto saukļu vietā - “Nāvi Amerikai”, izskan “Nāvi diktatoram”, kas veltīti augstākajam līderim Ajatollam Ali Hamenei.
Lai arī nedēļas sākumā ielu protesti ir nedaudz rimuši, analītiķi un pasaules mediji vaicā, vai Irānas sabiedrībā nav ieripojusi bumba ar laika degli, kas katru brīdi var uzliesmot un sprāgt.
Irānas diasporas mediji šo ir nodēvējuši par “Černobiļas brīdi”, salīdzinot ar 1986. gadā Ukrainā notikušo atomelektrostacijas katastrofu padomju laikos, kas atklāja varas nekompetenci, sabiedrības maldināšanu un režīma puvi. Taču to, vai iespējama revolūcija, secināt ir pāragri.
Dažādi vērtējumi izskan arī par ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem Irānas režīmam nenogalināt savus protestētājus. Angļu un persiešu valodā savā sociālās saziņas vietnē “Twiter” Tramps pieprasījis Irānas valdībai atļaut cilvēktiesību organizācijām ziņot par notiekošo uz vietas un brīdinājis, ka “pasaule skatās” un ka ASV administrācija jau ilgstoši ir kopā ar protestētājiem, kas ir iedvesmas avots. Analītiķi norāda, ka ASV līdera nostāšanās studentu pusē nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, piešķirot visam starptautisku noti un liekot domāt, ka ASV iejaucas iekšējos procesos.
