Bēgļu skaits, kas nedrošās laivās, bēgot no kara, vajāšanām un bada, cenšas iekļūt Eiropā, pēdējos gados – pēc 2011.gadā piedzīvotā arābu pavasara - ir divkāršojies, sasniedzot 300 tūkstošus. Mazāk nekā 40% no viņiem aizsūtīti atpakaļ. Bet pārējie paliek Eiropā, liela daļa Itālijā.
Tāpēc Roma Eiropai vairākkārtīgi lūgusi palīdzību šajā jautājumā. Brisele paudusi solidaritāti vārdos, bet tagad beidzot ķērusies jaunas pieejas migrācijai izstrādes.
„Mums ir vajadzīga agresīva politika, lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju, īpaši cīnītos ar tiem, kas cenšas nopelnīt daudz naudas un ir atbildīgi par traģēdijām Vidusjūrā, tiem, kas stāv aiz cilvēku tirdzniecības, tiem, kas nodrošina kuģus un prasa cilvēkiem četrarpus tūkstošu eiro priekšapmaksu, lai pēc tam viņus nolemtu riskam nomirt Vidusjūrā. Pret šiem cilvēkiem jāvēršas, šī problēma rūpīgi jārisina un Komisija to noteiks par prioritāti,” sacīja Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Franss Timmermanis.
Šo nelegālo bēgļu ievešana ne tikai Eiropā, bet arī citur, piemēram, ASV ir milzīgs bizness – tā starpniekiem rada apmēram 6-7 miljardu dolāru lielu peļņu gadā. Vienam bēglim šis ceļojums bez garantijas, bet ar iespēju noslīkt Vidusjūrā izmaksā līdz 4,5 tūkstošiem eiro.
Bet ne tikai cīņa ar nelegālajiem imigrantiem – Eiropa plāno veidot arī jaunu legālās migrācijas politiku, jo lai gan ES ir augsts bezdarba līmenis un sabiedrības novecošana rada nepieciešamību pēc imigrantiem
Un vēl Brisele vēlas arī stiprināt kopējo patvēruma meklētāju sistēmu Eiropā, cenšoties novērst atšķirības dalībvalstu starpā un veicināt relokāciju. Tas nozīmētu, ka patvēruma meklētāju smagumu Itālijai palīdzētu iznest arī citas valstis, tai skaitā Latvija.
„Mums būs jāstrādā vienoti, ja mēs vēlamies labāk risināt migrācijas jautājumu. Tur nav alternatīvas. Mums vajag visaptverošus Eiropas risinājumus. Solidaritāte vairs nedrīkst būt tikai sauklis, tai ir jākļūst par realitāti,” migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.