Jau tagad Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka uz fasēto pārtikas produktu iepakojuma aizmugures noteikti jābūt uzturvērtības informācijai. To var atkārtoti norādīt arī uz iepakojuma priekšas, taču tas nav obligāti. Daudzi uzskata, ka ar to ir par maz. Jau 2008. gadā sākās diskusijas par tā saucamo “Traffic light” jeb luksofora pārtikas marķēšanas sistēmu. Tomēr Eiropas Parlaments savulaik aicinājumu noraidīja. Deputāte Mišela Rivasi no Francijas atceras, ka toreiz uz politiķiem tika izdarīts spiediens.
“Tolaik lauksaimniecības biznesa lobiji izdarīja spiedienu uz Eiropas Parlamenta deputātiem, sakot, ja jūs pieņemsiet luksofora marķēšanas sistēmu, mēs slēgsim rūpnīcas, kas ražo dažus pārtikas produktus.
Spiediens bija saistīts ar darbavietām, nevis sabiedrības veselību,” viņa stāstīja.
Tomēr ideja par krāsu kodu sistēmu netika atmesta. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis uz iepakojuma priekšējās daļas ir ieviesušas “Nutri-Score” marķēšanas sistēmu. Salīdzinājumā ar luksofora marķējumu, “Nutri-Score” ir rūpīgāk pārdomāta. Tā sastāv no piecām krāsām, sākot ar tumši zaļo, kas apzīmē pārtikas produktu ar visaugstāko uzturvērtību, un beidzot ar sarkano, kas liecina, ka produkts satur zemāku uzturvērtību.
Katrai krāsai ir piešķirts viens burts, sākot ar “A” un beidzot ar “E”. Shēmā tiek izcelta viena krāsa, kas parāda, kuram līmenim atbilst konkrētais produkts. Aprēķināšanas algoritmā tiek ņemti vērā gan negatīvie elementi – tādi, kā cukuri, piesātinātie tauki, sāls – , gan pozitīvie, piemēram, olbaltumvielas, šķiedrvielas, rieksti.
Eiropas Patērētāju organizācijas eksperte Emma Kalverta atzinīgi vērtē “Nutri-Score” sistēmu.
“Mēs un arī citas patērētāju organizācijas atbalstām “Nutri-Score”, jo uzskatām, ka pašlaik tā ir vislabākā shēma, kas patērētājiem palīdz izdarīt apzinātāku un veselīgāku izvēli,” sacīja Kalverta.
Līdz šim “Nutri-Score” shēma darbojas Francijā, Spānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā un Luksemburgā. Deputāte Mišela Rivasi uzskata, ka pārtikas produktu marķēšanai uz iepakojuma priekšējās puses Eiropas Savienībā ir jākļūst par obligātu. Tomēr vairākas valstis, tostarp arī Latvija nevēlas ieviest “Nutri-Score” sistēmu, apgalvojot, ka tā nav efektīva. Šāda marķēšana nepatīk arī Eiropas Parlamenta deputātam Salvatore De Meo no Itālijas. Viņš norāda, ka itāļi vēlētos vienotu, bet tai pašā laikā brīvprātīgu sistēmu. De Meo uzskata, ka “Nutri-Score” sistēma raisa bažas, jo tā ir pārāk vienkāršota.
“Mums ir jāaizstāv teritoriālās īpatnības un atšķirīgās ēšanas paražas. Itāļu ēdiens kopā ar citu Vidusjūras reģiona valstu pārtiku tiek klasificēts kā viens no labākajiem. Tāpēc mēs nevaram pieņemt, ka daži produkti, piemēram, olīveļļa un parmezāns, tiek klasificēti negatīvi. Lai gan patiesībā mēs ļoti labi zinām to labvēlīgos aspektus pārtikas sistēmā. Tāpēc nav godīgi, ka pircējiem tie jāņem vērā negatīvi,” norādīja deputāts.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare pastāstīja, ka arī Latvija atbalsta vienotu marķēšanas shēmu uz iepakojuma priekšējās puses visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tomēr tai vajadzētu būt brīvprātīgai.
“Ja šī shēma ir obligāta, tad tas ir diezgan sarežģīti tādēļ, ka uzņēmējiem kaut kādā noteiktā laika posmā būs jāmaina viss marķējums, jāmaina dizains, jāmaina marķējuma uzlīmes.
Līdz ar to tas prasīs diezgan lielu finansiālu slogu, tādēļ Latvija šobrīd atbalstītu, ka šī shēma nav obligāta,” stāstīja Ugare.
Viņa norādīja, ka tagadējā pārtikas produktu uzturvērtības norāde pircējiem ļauj iegūt pilnvērtīgu informāciju. Turklāt Latvijā jau vairākus gadus paaugstinātas kvalitātes produkti tiek marķēti ar zaļo vai tumši sarkano jeb bordo karotīti. Bet visā Eiropas Savienībā par vienotu uzturvērtības marķējumu uz iepakojuma priekšējās puses paredzēts vienoties līdz nākamā gada beigām. Tas nozīmē, ka spraigā cīņa par to vēl ir priekšā.
