Vai Eiropai ir nepieciešams Magņitska likums un kādā vārdā tas būtu jāsauc?

Vai Eiropai ir nepieciešams Magņitska likums, un kādā vārdā tas būtu jāsauc? Nogalinātā krievu grāmatveža un jurista Sergeja Magņitska kādreizējais klients Bils Brauders ir satraukts, ka Briseles gaiteņos topošais cilvēktiesību aizsardzības mehānisms varētu netikt nosaukts Magņitska vārdā. Brauders uzskata, ka tā būtu skaidra Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzvara. Tomēr pārējo viedokļi par to dalās.

ĪSUMĀ:

  • Magņitska likums - sankcijas pret cilvēkiem, kas iesaistīti Krievijas jurista, korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nogalināšanā.
  • Magņitska akts ir ASV un vairākās ES valstīs.
  • ES apspriež līdzīgu Magņistka aktu, sankcijas būtu plašākas pret cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē.  
  • Nīderlandes valdība, kas iesniedza šo priekšlikumu, nevēlas, ka to sauc Magņitska vārdā.
  • Amerikāņu finansists Brauders aizstāv Magņitska likumu Eiroparlamentā.
  • Brauders uzskata, ka nīderlandieši paši nevēlās izaicināt Maskavu.
  • Diplomāti atzīst: Jaunā mehānisma izstrāde virzās lēni, jo neviena no lielajām dalībvalstīm par to sevišķi nerūpējas.
  • Deputāti cer, ka jauno mehānismu izdosies pieņemt līdz šī gada vasarai.

Janvāra beigās pazīstamais amerikāņu finansists un investīciju kompānijas “Hermitage Captial” vadītājs Bils Brauders bija ieradies Eiropas Parlamentā. Viņš stāstīja deputātiem, kā krievu bagātnieku nauda tiek atmazgāta Eiropā.

Vai Eiropai ir nepieciešams Magņitska likums un kādā vārdā tas būtu jāsauc?Artrjoms Konohovs

    Brauders ir viens no skaļākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķiem Rietumos. Daži uzskata, ka viņš ir arī viens no efektīvākajiem, jo Brauderam izdevās panākt, ka ASV tiek pieņemts Globālais Magņitska akts. Vēlāk līdzīgi likumi ar sankcijām pret cilvēkiem, kuri tika iesaistīti grāmatveža un jurista Sergeja Magņitska nogalināšanā, tika pieņemti arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

    Tagad līdzīgs sankciju mehānisms tiek apspriests Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tomēr tas būtu krietni plašāks - tiek runāts nevis par uzvārdiem, bet gan mehānismu, ko var pielietot pret ikvienu cilvēktiesību pārkāpēju pasaulē. Šiem cilvēkiem tiktu liegta iebraukšana Eiropā un tiktu iesaldēti viņu bankas konti.

    Tomēr ir viens “bet”. Nīderlandes valdība, kas pēc Braudera sabiedroto spiediena iesniedza šo priekšlikumu, nevēlas, ka jaunais likums tiktu saukts Magņitska vārdā. Tā vietā tas būtu horizontālais cilvēktiesību mehānisms.

    Neoficiāli šāds solis tiek pamatots ar Kipras un Ungārijas iebildumiem. Tomēr Brauders tam netic un uzskata, ka nīderlandieši paši nevēlās izaicināt Maskavu.

    “Kāda Ungārijai vispār varētu būt atšķirība, vai uz šī likuma ir vai nav Magņitska vārds? Ungārijai nav nekādas atšķirības. Kuram tad tas ir svarīgi? Vladimiram Putinam tas ir svarīgi. Viņš pat uz Kongresu bija nosūtījis Natāliju Veseļņicku – to pašu sievieti, kura apmeklēja Trampa torni, un maksāja lobētājiem simtus tūkstošu vai pat varbūt miljonus dolāru, lai kāds kongresmenis iesniegtu labojumus un izņemtu no Globālā Magņitska akta nosaukuma vārdu “Magņitskis”. Viņš pilnībā izgāzās ar 27 balsīm pret vienu. Bet tagad Putins pēkšņi varētu šajā jautājumā uzvarēt,” apgalvoja Brauders.

    Brauders uzstāj, ka Magņitska vārds jaunā cilvēktiesību aizsardzības mehānisma nosaukumā piešķirtu tam īpašu nozīmi.

    Līdzīgās domās ir arī zviedru izcelsmes Eiropas Parlamenta deputāts no Eiropas Tautas partijas grupas Gunars Hēkmarks.

    “Viens no iemesliem, kādēļ šis mehānisms joprojām nav apstiprināts, varētu būt atšķirības likumdošanas tradīcijās. Bet arī zināmas bailes,” atzina Hēkmarks.

    “Iespējams, tās nav bailes no Krievijas, bet gan bailes no Krievijas izaicināšanas, kas ir vairāk vai mazāk tas pats.

    Un tas, ka daži uzskata, ka šo likumu nevajadzētu dēvēt Magņitska vārdā, ir padošanās šīm bailēm. Tādēļ man ir jo sevišķi svarīgi, ka tas tiek nosaukts Magņitska vārdā,” uzsvēra Hēkmarks.

    Arī sociāldemokrātu grupas eiroparlamentāriete no Portugāles Ana Gomeša sacīja, ka nepatika pret Magņitska vārdu likuma nosaukumā varētu būt tikai aizbildināšanās.

    Latvijas Radio aptaujātie diplomāti atzīst, ka jaunā mehānisma izstrāde virzās uz priekšu visai lēni, jo neviena no lielajām dalībvalstīm par to sevišķi nerūpējas. Iemesli šādai piesardzībai ir visdažādākie.  

    Tomēr Gomeša uzstāj, ka iebraukšanas aizliegšana un naudas iesaldēšana cilvēktiesību pārkāpējiem būtu efektīvs soda līdzeklis, jo šie cilvēki bieži vien grib turēt nozagto naudu Rietumos.

    “Šī nauda viņiem ir jāatmazgā. Šim nolūkam bieži vien tiek izmantotas tādas valstis kā Moldova. Tā tas ir bijis arī Magņitska gadījumā. Tad tā nokļūst Eiropas valstīs ar vājāku uzraudzību. Magņitska gadījumā tā bija Igaunija un Latvija. Un pēc tām šī nauda aizplūst jau uz lielajām dalībvalstīm, kur viņi var nopirkt sev nekustamo īpašumu.

    Pietiek vien apskatīties uz visiem oligarhu īpašumiem Londonā, Parīzē un citviet,” norādīja Gomeša.

    Deputāti cer, ka jauno mehānismu izdosies pieņemt līdz šī gada vasarai, kad beigsies pašreizējā Eiropas Parlamenta sasaukuma termiņš.

    Liberāldemokrātu grupas biedre Maritje Shāke no Nīderlandes ir pārliecināta, ka ir laiks pielikt šīm diskusijām punktu.

    “Ir ārkārtīgi svarīgi parādīt Krievijas iedzīvotājiem, ka mēs nevēlamies viņiem uzlikt sankcijas. Mēs vēlamies uzlikt sankcijas tiem vadoņiem, kuri pārkāpj starptautiskos likumus un cilvēktiesības,” uzsvēra Shāke.

    “Esmu pārsteigta, ka ir pagājuši jau deviņi gadi, bet dalībvalstis joprojām vilcinās ar šī mehānisma apstiprināšanu. Eiropas Savienībai šajā jautājumā ir iespēja būt pasaules vadībā, parādīt mūsu principus un pateikt, ka nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem būs sekas,” pauda Shāke.

    Pēc Braudera vārdiem eiroparlamentārieši tuvākajā laikā varētu atbalstīt deklarāciju ar aicinājumu dalībvalstīm saglabāt Magņitska vārdu jaunā cilvēktiesību mehānisma nosaukumā.

    Tomēr uzrunātie diplomāti prognozē, ka atteikšanās no krievu grāmatveža uzvārda lietošanas varētu kļūt par obligātu priekšnosacījumu likuma pieņemšanai.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti