Lai gan amerikāņiem pieder 40% visas pasaules ieroču, ar ieročiem bagātāko valstu topā ierindojas arī vairākas Eiropas valstis. Kaut arī Eiropā, kur ieroču īpašuma tiesības ir privilēģija, nav tik liela ieroču problēma kā ASV, kur ieroči ir cilvēka tiesības, tas nenozīmē, ka problēmas nav – aptuveni tūkstoš slepkavību gadā tiek pastrādātas ar ieročiem.
Un tieši apšaude Eiropā ir kļuvusi par izplatītāko terorisma uzbrukuma veidu – te var minēt gan 2014. gada muzeja apšaudi Briselē, 2015. gada uzbrukumus “Charlie Hebdo” redakcijā, 2016. gada uzbrukumu sinagogai Dānijā. Nupat arī notikušo uzbrukumu Nīderlandē.
Flāmu Miera institūta eksperts Elanijs Rodermonds intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka ieroču daudzumu valstī nevar tieši saistīt ar teroristu uzbrukumu biežumu, bet gan ar valstī esošo noziedzības līmeni. Vīrietis, kurš apsūdzēts trīs cilvēku nošaušanā Nīderlandē, ir ar bagātu kriminālo pagātni.
Pēc kriminologa teiktā, vairāk nekā divas trešdaļas par terorismu apsūdzēto jau iepriekš pastrādājuši noziegumus. Tieši šīs kriminālās pasaules saiknes viņiem palīdz tikt pie ieročiem.
Noziedznieki savukārt ieročus iegūst melnajā tirgū. Airopas Savienībā (ES) ir aptuveni 80 miljoni nelegāli iegūtu ieroču (2015. gada dati). Vairākums no šiem ieročiem nāk no Balkāniem, kuros saglabājies prāvs deviņdesmito gadu Dienvidslāvijas karu mantojums. Kamēr, piemēram, tā sauktais “kalašņikovs” citviet Eiropā maksā pat tūkstošus, Balkānos to var iegādāties par dažiem simtiem eiro.
Mērot ieroču skaitu uz 100 iedzīvotājiem, Melnkalne ar Serbiju ierindojas trešajā vietā (39 ieroči uz 100) aiz ASV (120/100) un Jemenas (52/100).
Lai novērstu ieroču nonākšanu nepareizajās rokās, Eiropas Savienībā kopš 1991. gada ir vienota ieroču direktīva. Taču, kā norādīja eksperts, politika attiecībā uz ieroču regulēšanu blokā netiek veidota mērķtiecīgi, bet gan iespaidojoties no atsevišķiem notikumiem. Piemēram, pēc uzbrukumiem Parīzē Eiropas Parlaments steidza papildināt direktīvu, taču tas galvenokārt attiecās uz legāli iegūtajiem ieročiem un par maz uzmanības pievērsa starptautiskajai sadarbībai, kas visvairāk līdzētu cīņā pret ieroču tirdzniecību pāri robežām.
