Vai baltieši saprot grieķus?

Eiropas Savienība aizvadītajā nedēļas nogalē atbalstīja kārtējās aizdevuma daļas piešķiršanu Grieķijai. Tikmēr daudzās Eiropas valstīs aug neapmierinātība par nepieciešamību vēl un vēl palīdzēt Grieķijai. Savukārt Latvijā diskusijas par šo jautājumu ir visai gausas. Vai pārējās Baltijas valstīs attieksme pret Grieķiju ir līdzīga kā Latvijā?
*
Runājot par finansiālo palīdzību Grieķijai, mūsu valstī bieži vien tiek uzsvērts, ka grieķi pašreiz atrodas krietni sarežģītākā situācijā, nekā Latvija atradās pirms dažiem gadiem. Nereti tiek salīdzināti arī aizdevuma nosacījumi, kas savulaik tika izvirzīti Latvijai un šobrīd tiek izvirzīti Grieķijai. Arī Lietuvas plašsaziņas līdzekļos nereti tiek salīdzināts, kā Grieķija un Lietuva cīnās ar krīzi, saka Lietuvas politikas komentētājs Artūrs Račs- - "Gan Latvijā, gan Lietuvā divi aizvadītie gadi bija ļoti smagi. Tā kā Lietuva ir realizējusi taupības politiku, es pieļauju, ka mūsu valsts vadītājiem varētu likties, ka Grieķija vēl nav izdarījusi visu, lai sev palīdzētu. Tas arī varētu ietekmēt attieksmi pret Grieķiju, jo mēs visu darījām paši - paši centāmies, paši mazinājām algas un citus izdevumus. Tādēļ kāpēc gan mums tagad būtu jāpalīdz Grieķijai?"
Tomēr nopietna diskusija par Grieķijas problēmām un Eiropas Savienības atbalstu šai valstij Lietuvas sabiedrībā un politikā nenotiek, uzsver Artūrs Račs- - "Vispirms tādēļ, ka eiro Lietuvai vēl ir tāla nākotne. Līdz ar to gan politiķi, gan sabiedrība pārāk neraizējas par to, kas notiek eirozonā, jo viņiem liekas, ka mūs tas neskar. Otrkārt, Lietuvas plašsaziņas līdzekļi jau ilgstoši ir provinciālāki nekā Lietuvā vai Igaunijā. Iespējams tas ir tādēļ, ka Lietuva ir lielākā Baltijas valsts un lietuviešiem liekas, ka viņiem vajag rūpēties tikai pašiem par sevi."
Savukārt Igaunijā Grieķijas problēmas tiek uztvertas krietni jūtīgāk, jo šī valsts nesen ieviesa eiro. Lai gan Igaunijas sabiedrības vairākumam nepatīk ideja palīdzēt Grieķijai, kas ir bagātāka, nekā Igaunija un turklāt ir melojusi par saviem statistikas datiem, tomēr Igaunijas valdība ir pretējās domās. Stāsta Tartu Universitātes Starptautiskās politikas institūta vadītājs Andress Kasikamps- - "Igaunija šajā jautājumā uzvedās tā, kā tā vienmēr līdz šim ir darījusi. Mēs mēģinām parādīt, ka esam laba un konstruktīva Eiropas Savienības dalībvalsts, gluži kā labs students. Valda sajūta, ka mēs tikko esam uzņemti eirozonas valstu vidū un tādēļ mums nepieklātos celt traci un iebilst lielākām dalībvalstīm, pat ja mums tas viss nepatīk."
Andress Kasikamps arī piebilst, ka Igaunijas vadībai pašreiz ir svarīgi saglabāt savu pozitīvo tēlu Eiropas Savienībā, pat ja tas nes finansiālos izdevumus, palīdzot Grieķijai.