Pasaules panorāma

«Dzeltenās vestes» - bez līdera un ideoloģijas, bet ar prasībām un ambīcijām

Pasaules panorāma

Šteinbuka: nevienlīdzības mazināšanai nepieciešami valdības pasākumi un ES fondi

Vācijas konstitūcijas sargi parāda «dzelteno kartīti» AfD

Vācu specdienests parāda «dzelteno kartīti» partijai AfD par antidemokrātiskiem centieniem

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs uzsācis pārbaudi par Vācijas galēji labējās partija “Alternatīva Vācijai” ("AfD") politisko darbību. Tādējādi partija nonākusi dilemmas priekšā - vai nu tai jāatbrīvojas no saviem ekstrēmistiskajiem biedriem un atzariem un turpmāk jālieto maigāka retorika, vai arī tā riskē zaudēt savus mērenāk noskaņotos vēlētājus, kurus biedē sasaiste ar partiju, kura nu oficiāli apzīmogota kā antidemokrātiska.

ĪSUMĀ:

  • Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs sāk pārbaudi par galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” darbību.
  • Birojs partijas darbību padziļināti pētījis jau gandrīz gadu.
  • Birojs konstatējis, ka partijas politiskajā darbībā vērojami antidemokrātiski centieni.
  • Partijas politiķi tiek vainoti etniski nacionālistisku priekšstatu izplatīšanā.
  • Tomēr pagaidām birojs nesāks novērošanu, noklausīšanos un aģentu iesūtīšanu.
  • Par novērojamām atzītas partijas organizācija “Spārns” un jaunatnes kustība, nevis visa partija.
  • Partija grasās biroja lēmumu pārsūdzēt.
  • Iepriekš partija bija nobažījusies, ka nonāks novērošanas statusā.
  • Tagad tā varētu mazināt radikalizācijas retoriku.
  • Mērenības ievērošana esot arī pašas partijas interesēs, lai nezaudētu vēlētājus.

Vēl nepatīkamākā situācijā "AfD" nokļūs, ja Konstitūcijas aizsardzības birojs, turpinot pārbaudi, pieņems vēl bargāku lēmumu - sāks partijas novērošanu, noklausoties telefonsarunas un iesūtot slepenos aģentus, līdzīgi kā jau tiek novērota, piemēram, neonacistiskā Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija.

Ksenofobiska, naidīga demokrātijai un konstitūcijai - šādus viedokļus par partiju “Alternatīva Vācijai” jeb "AfD" līdz šim bijis ierasts dzirdēt no tās politiskajiem konkurentiem, politologiem, medijiem.

Nu šo vērtējumu apstiprinājis arī Vācijas Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs. Izvērtējot vairāk nekā 1000 lappušu materiāla ar "AfD" politiķu publiskajiem izteikumiem, birojs konstatējis, ka "AfD" politiskajā darbībā vērojami antidemokrātiski centieni.

“Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja rīcībā ir pirmās faktiskās norādes par "AfD" politiku, kas vērsta pret brīvas demokrātijas pamatkārtību,” paziņoja Vācijas Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Tomass Haldenvangs.

 "AfD" politiķis, kurš biroja ziņojumā kā antikonstitucionālu izteikumu autors minēts visbiežāk - vairāk nekā 600 reižu - ir  "AfD" līderis Tīringenes pavalstī Bjerns Heke. Viņam seko partijas līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands. Viņš tiek vainots etniski nacionālistisku priekšstatu izplatīšanā par sabiedrību.

Tomēr konstatētās pazīmes neesot pietiekami konkrētas, lai uzsāktu visas partijas novērošanu ar izlūkdienesta līdzekļiem, piemēram, telefonsarunu noklausīšanos un slepeno aģentu iesūtīšanu, atzīmēja Haldenvangs.

“Norādes, kuras ir kļuvušas par pamatu pārbaudes uzsākšanai, lielākoties nāk no "AfD" funkcionāru un citu partijas biedru izteikumiem. Sevišķi svarīgi šai ziņā bija tie izteikumi, kas bija nesavienojami ar cilvēka cieņas [neaizskaramības] garantiju,” norādīja Haldenvangs.

Cilvēka cieņas neaizskaramība ir konstitūcijas augstākā vērtība kopš 1949. gada, kad, dibinot Vācijas Federatīvo Republiku, tika pieņemta jauna konstitūcija.

Ar to saprot principu, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no izcelsmes, tautības, reliģijas, dzimuma, vecuma vai citām pazīmēm piemīt vienāda vērtība un tiesības uz šo vērtību nav jānopelna.

Tieši Vācijas īpašā situācija, būvējot demokrātiju uz vēstures radikālas pārvērtēšanas pamata, ir arī iemesls, kādēļ tik liela loma demokrātijas uzraudzībā Vācijā vēsturiski ierādīta Konstitūcijas aizsardzības birojam, skaidroja Ziemeļreinas-Vestfālenes Valsts pārvaldes augstskolas profesors, bijušais Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja līdzstrādnieks Tomass Grumke.

“Tik stingra regulācija šai ziņā nepastāv gandrīz nekur citur pasaulē, vienīgi Vācijā un Austrijā. Tās saknes ir mūsu īpašajā pēckara vēsturē,” norādīja Grumke.

Citas politiskas grupas un partijas, kuras līdz šim novērojis Konstitūcijas aizsardzības dienests, ir Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija, partija “Labējie”, partija “Trešais ceļš”, kā arī  atsevišķi Kreiso partijas atzari, kā Komunistiskā platforma, Vācijas Marksistiski ļeņiniskā partija.

Tai pašā laikā Konstitūcijas aizsardzības birojam lemjot par kādas politiskas partijas novērošanas uzsākšanu, jābūt arī ļoti uzmanīgam, piebilda Grumke. To darīt var tikai tad, ja ir spēcīgi pierādījumi.

Citādi birojs, sabiedrības acīs stigmatizējot kādu politisku partiju, riskē pārlieku iejaukties politiskajā procesā. “Šie dažādie statusi, “novērošanas gadījums”, “pārbaudes gadījums” un citi, kas ir tik sarežģīti, ka arī Vācijas publikai ne vienmēr ir līdz galam saprotami, būtībā ir tīra jurisprudences lieta – tai maz sakara ar politiku,” skaidroja Grumke.

“AfD” līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands jau paziņojis, ka biroja lēmumu uzskatot par nepareizu.

“Mēs pret to juridiski vērsīsimies, tas ir pilnīgi skaidrs, mēs to jau esam izlēmuši. Mēs uzskatām [šos] argumentus par pilnībā nepieņemamiem un uzskatām, - ļaujiet man tā teikt - pie tā, protams, ir novedis noteikts sabiedriskais klimats, noteikts politiskais spiediens,” paziņoja Gaulands.

Tiesa gan, lēmums par pārbaudes uzsākšanu partijai nebūt nav pārsteigums. Zināms, ka Konstitūcijas aizsardzības birojs partijas darbību padziļināti pētījis jau gandrīz gadu.

Aicinājumi pakļaut “AfD” novērošanai no atsevišķu politiķu puses izskanēja pēc pagājušajā rudenī. Jau pērn "AfD" vērsās pie palīdzības pie juristiem, lūdzot ieteikt, no kādiem vārdiem un izteicieniem turpmāk retorikā izvairīties, lai izbēgtu no nonākšanas novērošanā.

Tādēļ lēmums sākt nevis novērošanu, bet gan tikai pārbaudes lietu “AfD” nācis drīzāk kā atvieglojums – iepriekš partijas vadītāji bija nobažījusies, ka partija nonāks novērošanas statusā.

Tomēr, futbola terminoloģijā runājot, tai iedota nevis sarkanā, bet pagaidām tikai dzeltenā kartīte. Par nepārprotami antidemokrātiskām un tādēļ novērojamām Konstitūcijas biroja ziņojumā atzītas tikai partija organizācija “Spārns” un jaunatnes kustība “Jaunā Alternatīva”, nevis visa partija kopumā.

“Skaidrs, ka nokļūt situācijā, ka tiekat pastiprināti novērots, nevēlas neviens. Tā ir ļoti nepatīkama lieta,” sacīja Grumke.

Tādēļ, visticamāk, partija turpmāk mēģinās mazināt radikalizācijas tendences partijas iekšienē, iespējams, šķiroties arī no ekstrēmākajiem biedriem. Otrkārt, mērenības ievērošana esot arī pašas partijas interesēs, lai nezaudētu to vēlētāju simpātijas, kuri ir mazāk radikāli noskaņoti.

“Ikviena partija, bez šaubām, vēlas iegūt pēc iespējas lielāku atbalstu. Ja jūs orientējaties tikai uz radikālajiem vēlētājiem, tas nav iespējams. Augstākā robeža, kuru varat sasniegt, ir 15% atbalsts – tas ir radikālo vēlētāju maksimālais īpatsvars sabiedrībā,” skaidroja Grumke.

Uzsāktā pārbaudes lieta gan, viņaprāt, sevišķu iespaidu uz "AfD" popularitātes rādītājiem neatstāšot.

Vienlaikus ir kritiķi, kas aizrāda: uzsākot pārbaudes lietu, konstitūcijas sargi partijai varētu būt veikuši “lāča pakalpojumu”. Lai gan birojs lēmumus pieņem patstāvīgi, tas tomēr ir pakļauts valsts pašreizējai politiskajai vadībai, un turpmāk “AfD” politiķiem varētu ļaut palīdzēt veidot vēl izteiktāku upura tēlu.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti