Šrēders, kurš ir Krievijas enerģētikas kompānijas "Rosņeftj" padomes priekšsēdētājs un gāzesvada "Nord Stream" akcionāru komitejas priekšsēdētājs, nav nosodījis Putinu par iebrukumu Ukrainā.
Nesen intervijā laikrakstam "The New York Times" Šrēders, kurš bija Vācijas kanclers no 1998. gada līdz 2005. gadam, aizstāvēja Putinu pret apsūdzībām kara noziegumos, paziņojot, ka rīkojumi par civiliedzīvotāju masu slepkavībām Ukrainā, visticamāk, nākuši no zemāka ranga virsniekiem, nevis Putina.
Vācijas Brīvo demokrātu partijas (FDP) politiķis Morics Korners laikrakstam "Handelsblatt" paudis viedokli, ka Šrēderam būtu jāpiemēro sankcijas, piebilstot, ka viņš ir nozīmīgākais Putina cilvēks Vācijā.
Arī kristīgo demokrātu (CDU) Bundestāga deputāts un bijušais bruņoto spēku pulkvedis Roderihs Kīzeveters aicinājis piemērot sankcijas Šrēderam.
"Fakts, ka Šrēders vēl nav distancējies no Putina un Krievijas, tikai parāda, cik ļoti viņš atrodas Putina pakļautībā," norādīja Kīzeveters.
Zaļo politiķis Reinhards Bitikofers aicinājis piemērot sankcijas Šrēderam un citiem bijušajiem Eiropas politiķiem, "kuri pēc tam pārdevušies Vladimiram Putinam".
