„Mēs jau esam nobalsojuši. To var izdarīt ar vēstules starpniecību, jo nedēļas nogalē nebūsim Vācijā. Un tas ir interesanti, jo tagad Vācijā norit karstākās diskusijas šajā jautājumā, bet, kad mēs balsojām, kampaņas bija tikko sākušās. Tagad tikai atliek sekot ziņām,” saka maģistrantūras studente Melānija Franka.
Vācijas laikrakstos un telekanālos vēlēšanu kaislības sit augstu vilni. Sabiedrības diskusiju centrā arī sāpīgākās tēmas, kas skar ne tikai vāciešus, bet ietekmē visus Eiropā. „Vairums cilvēku ir nokaitināti par visu to eiro krīzes lietu. Lielākais uzsvars ir uz to, ka Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible sacīja, ka tikai pētīs, vai Grieķijai vajadzēs vēl vienu aizdevumu un to, ka vajadzēs, bija domāts paziņot tikai pēc vēlēšanām. No otras puses, visas galvenās partijas atbalsta eiro glābšanu un palīdzību Grieķijai, tāpēc nekas nemainīsies, lai gan sabiedrībā par to runā,” norāda Reiters.
Viņš piezīmē, ka vēlēšanas parādīs, cik daudz atbalsta iegūs jaunās partijas, kam ir atšķirīgs viedoklis par eiro un Grieķiju. „Pat ja tas neizdosies šajās vēlēšanās, bet viņi ir izcīnījuši vietu publiskajā vidē tieši savu atšķirīgo uzskatu dēļ,” atzīst Reiters.
Grieķija, nodokļi, eiro, uzņēmējdarbība – Vācijas vēlēšanas izšķirs ekonomika, prāto Sebastians. Citiem šobrīd aktuālajiem jautājumiem nav izšķirošas nozīmes.
„Vācija vienmēr ir bijusi liela ekonomiskajā ziņā. Bet, kad runā par drošības politikas jautājumiem, piemēram, Sīriju, tur Vācija atpaliek. Manuprāt, karš vienkārši nav populārs. Vāciešiem nav tik izteikta sajūta kā, piemēram, Amerikā vai Francijā, ka jācīnās par demokrātiju ārpus savām robežām, par cilvēktiesībām pasaulē. Ar to Vācijā vēlēšanas nevar uzvarēt,” spriež students.
Latvijā Sebastians guvis apstiprinājumu draugu pozitīvajiem stāstiem par Rīgu. Taču lielākos pārsteigumus sagādājusi iespēja novērot Saeimas darbu. „Pārsteidzoši, ka Latvijā ministri apmeklē komisiju sēdes un diskutē ar deputātiem. Vācijā ministrs parasti nekad nenāk uz komisiju, izņemot ja runa ir par ļoti, ļoti svarīgu lietu vai skandālu. Jā, un vēl – te visi ir kā ģimene. Tik mazas komisijas – 10, 20 cilvēki un viens otru ļoti labi pazīst, nav 50 vai 60 sveši cilvēki. Un varbūt tāpēc parlamentam ir lielāka ietekme, jo cilvēki ciešāk sadarbojas,” dzimtenes un Latvijas parlamentu darbu salīdzina Reiters.
Savukārt Melānija Latviju labi iepazinusi agrāk un žurnālistus pārsteidz nesagatavotus: "Es mācījos vidusskolā 2006. gadā, man arī Vācijā bija draugi no Latvijas. Man ir prieks, ka varu runāt latviski, ka es gandrīz visu saprotu,” piebilst Melānija.
