Iepriekš ar līdzīgiem brīdinājumiem nākusi klajā arī kanclere Angela Merkele, bet Krievija apsūdzības noliedz.
Šo var uzskatīt par vienu no līdz šīm atklātākajām Vācijas iekšējā izlūkdienesta jeb Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja apsūdzībām pret Maskavu par dezinformācijas un kiberuzbukumu kampaņu, vērstu pret Berlīni.
Krievija mēģina destabilizēt Vācijas sabiedrību ar propagandu un kiberuzbrukumiem, teikts piektdien izplatītajā izlūkdienesta vadītāja Hansa Georga Māsena paziņojumā.
Viņš piebilst, ka „ir arvien vairāk liecību par mēģinājumiem ietekmēt” parlamenta vēlēšanas, kas gaidāmas nākamgad rudenī, ar mērķi spēcināt galēji noskaņotas grupas un partijas, sarežģīt valdības darbu un ietekmēt politisko dialogu.
Izlūkdienesta vadītājs pauda īpašas bažas, ka vēlētāji arvien vairāk izmanto sociālos medijus, kas viņus var vairāk pakļaut dezinformācijai.
Izlūkdienests paziņoja, ka novērtos „uzkrītošs pieaugums” kiberzubrukumu skaitā, kurus piedēvē Krievijas kiberspiegošanas grupai, kas pazīstama ar nosaukumiem „Fancy Bear,” APT 28 un “Strontrium”. Tiek uzskatīts, ka šīs grupas hakeri stāv arī aiz kiberzubrukumiem šovasar ASV Demokrātu partijas Nacionālajai komitejai un pērn Vācijas parlamentam.
Līdzīgas bažas Vācijas izlūkdienesta vadītājs Māsens pauda arī novembrī. Toreiz intervijā aģentūrai “Reuters” viņš tāpat brīdināja, ka Krievija varētu mēģināt iejaukties nākamgad gaidāmajās Vācijas parlamenta vēlēšanās. Tostarp viņš norādīja uz pērn piedzīvotu plašu ievērību ieguvušu lietu, kad Krievijas mediji ziņoja par to, ka imigranti Berlīnē nolaupījuši un izvarojuši krievu izcelsmes vācu meiteni. Šos apgalvojumus vēlāk atspēkoja Vācijas varasiestādes.
Novembrī arī Merkele atzina, ka nevar izslēgt iespēju, ka Krievija varētu mēģināt iejaukties Vācijas vēlēšanās ar hakeru uzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.
Krievijas vārdu viņa pieminēja arī pagājušajā nedēļā, komentējot nesen notikušo plašāko hakeru uzbrukumu, kura dēļ gandrīz miljons kompānijas „Deutsche Telekom” klientu palika bez piekļuves internetam.
„Es nezinu, kas stāv aiz uzbrukumiem “Deutsche Telekom”, bet Federālais informācijas drošības birojs darīs visu, lai noskaidrotu, no kurienes šie uzbrukumi nāca. Tas nav viegls uzdevums,” pauda Merkele.
“Bet es vēlos teikt, ka šādi kiberuzbrukumi vai hibrīdkonflikti, kā tie tiek dēvēti Krievijas doktrīnā, tagad ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa, un mums jāmācās tikt ar tiem galā,” sacīja Merkele.
Maskava jebkādas apsūdzības par kiberuzbrukumu vai dezinformācijas kampaņu rīkošanu ārvalstīs stingri noliegusi.
