Saglabājoties saspīlējumam uz Ukrainas un Krievijas robežas un joprojām turpinoties satraukumam par iespējamo Krievijas militāro agresiju pret kaimiņvalsti, gan dažādi eksperti, gan preses izdevumi ir mēģinājuši prognozēt iespējamos attīstības scenārijus.
Sestdien, 5. februārī, to publicējis arī vācu laikraksts „Bild”, kur atspoguļota iespējamā varas sagrābšana Ukrainā, kas norisinātos trijos posmos. „Bild”, kas nereti tiek kritizēta par tieksmi uz sensacionalitāti, uzsvēra, ka šī ir tikai viena no varbūtībām.
Atsaucoties uz vārdā nenosauktu ārvalstu izlūkdienestu sniegto informāciju, vācu izdevums apgalvo, ka Krievijas iespējamais uzbrukums varētu notikt jau šomēnes vai vēlākais martā, un tas norisinātos trijos posmos. Pirmajā posmā pēc Ukrainas drošības spēku likvidēšanas Krievijas armija plānojot ielenkt lielākās pilsētas un nosūtīt uz turieni savus specdienestu darbiniekus. Galvenais mērķis būtu prokrieviskas vadības izveide, panākot ukraiņu padošanos un kontroles nodošanu okupācijas spēkiem. Šāda stratēģija esot paredzēta tikai tām pilsētām, kuras nevēlēsies padoties Krievijai mierīgā ceļā.
Nākamais solis pēc pilsētu nonākšanas Maskavas kontrolē varētu būt jaunizveidotās „Tautas radas” jeb fiktīvā parlamenta izveidošana. Tas ļautu izveidot krievu specdienestu izvēlētu marionešu valdību, tādējādi teorētiski parādot šādu darbību demokrātiskumu. Šie pasākumi tiktu pavadīti ar plašu propagandas kampaņu.
Un visbeidzot trešais solis būtu salauzt ukraiņu tautas pretošanos. Izdevuma publiskotajā slepenajā ziņojumā apgalvots, ka Ukrainā varētu izsludināt ārkārtas situāciju un izveidot nometnes īpaši nepakļāvīgajiem ukraiņiem. Pēc tam, kad ukraiņu pretošanās tiktu salauzta, marionešu valdība varētu sarīkot referendumu par Ukrainas pievienošanos Krievijai.
„Bild” apgalvo, ka pašlaik notiekot aktīva ukraiņu politiķu vervēšana
un Krievijas patiesais mērķis esot izveidot savienības valsti ar Baltkrieviju un Ukrainu.
Krievijas vēstniecība Vācijā paziņojusi, ka „Bild” publicētais plāns ir uzskatāms par dīvainu spekulāciju un baumu sajaukumu, kuru diplomāti vienkārši nekomentē.
Jāatgādina, ka pēdējā laikā Vācijas un Ukrainas attiecības ir visai saspīlētas, Berlīnei atsakoties piegādāt Ukrainai vērā ņemamu militāro palīdzību. Kā paziņojusi Vācijas parlamenta aizsardzības komitejas vadītāja Marija Agnese Štraka-Cimmermane, viņa ļoti labi saprot Ukrainas sarežģīto situāciju, taču nesaprotot dažu ukraiņu politiķu verbālos uzbrukumus Vācijai, kura kopš 2014. gada Kijevai ir sniegusi vairāk nekā divu miljardu eiro lielu palīdzību attīstības sadarbībai un militārās reformas projektiem.
Sagaidāms, ka nedēļas sākumā Ukrainas jautājums tiks apspriests arī Vācijas kanclera Olafa Šolca pirmajā vizītē Vašingtonā, bet 14. februārī Šolcs ieradīsies arī Kijevā.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
