ĪSUMĀ:
- 1.septembrī notika Vācijas federālo zemju Saksijas un Brandenburgas landtāga vēlēšanas.
- Pirmo vietu saglabā vadošie politiskie spēki – Saksijā kristīgie demokrāti, bet Brandenburgā – sociāldemokrāti.
- Abās federālajās zemēs par otro lielāko partiju kļuva „Alternatīva Vācijai”.
- „Alternatīva Vācijai” nostiprinājusi savās pozīcijas īpaši valsts austrumos pateicoties retorikai pret imigrāciju.
- Labus panākumus abās zemēs guva arī “zaļie” un “galējie kreisie” politiskie spēki.
Par galēji labējo uzskatītā partija „Alternatīva Vācijai” kļuvusi par otro lielāko partiju reģionālajos parlamentos divās Vācijas austrumu federālajās zemēs – Saksijā un Brandenbrugā. Par to liecina svētdien notikušo reģionālo vēlēšanu sākotnējie rezultāti.
Saksijā „Alternatīva Vācijai” ieguvusi 28% balsu, kas daudz vairāk nekā nepilni 10% pirms pieciem gadiem. Lielākā partija Saksijā joprojām ir kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti, iegūstot 32%, taču tas ir mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Savukārt kristīgo demokrātu partneri Vācijas federālajā valdībā sociāldemokrāti palikuši vien piektie, ar nepilniem astoņiem procentiem uzrādot savu sliktāko rezultātu Saksijas reģionālo vēlēšanu vēsturē.
Sociāldemokrāti tomēr saglabāja lielākās partijas pozīciju Brandenburgas pavalstī, lai gan 26% tāpat ir mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Tikai nedaudz atpaliekot, otrā palika „Alternatīva Vācijai” ar 24%, kas ir divreiz labāks rezultāts nekā pirms pieciem gadiem. Trešie ar 16% ir kristīgie demokrāti.
Vienlaikus tiek norādīts, ka
partijas „Alternatīva Vācijai” rezultāti Saksijā un Brandenburgā ir ļoti līdzīgi tiem, kādi bija iepriekšējās Vācijas nacionālā līmeņa vēlēšanās 2017.gadā.
Proti, salīdzinot ar laiku pirms pāris gadiem, atbalsts saglabājies aptuveni tas pats.
Kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti ar atvieglojumu sagaidīja rezultātus, ka abām ir izdevies uzvarēt un saglabāt lielākās partijas statusu katri attiecīgajā federālajā zemē. Saksijas federālās zemes premjerministrs, kristīgo demokrātu politiķis Mihaels Krečmers paziņoja, ka šī partijai ir „lieliska diena”. Bet sociāldemokrātu ģenerālsekretārs Larss Klingbeils apsveica savu partiju ar uzvaru Brandenburgā un paziņoja, ka rezultāti liecina, ka cilvēki nevēlas, lai „Alternatīva Vācijai” būtu spēcīgākais politiskais spēks.
Tomēr rezultāti arī liecina, ka
abas valdošās partijas turpina zaudēt atbalstu, vismaz Vācijas austrumos.
Un tā kā gan kristīgie demokrāti, gan sociāldemokrāti, gan citas partijas ir paziņojušas, ka nestrādās kopā ar „Alternatīva Vācijai”, tad jaunās koalīcijas izveidošana Saksijas un Brandenburgas zemēs gaidāms būs sarežģīts uzdevums.
Lai gan ar šiem rezultātiem krīze valdībā pagaidām novērsta, valdība joprojām ir nestabila. Daudzi augsta ranga sociāldemokrāti pauduši vēlmi pamest koalīciju.
Tikmēr partijas „Alternatīva Vācijai” līderi rezultātus sagaidīja ar tādiem paziņojumiem kā „vēsturiska diena” un „milzīgi panākumi”. Partijas līderis Aleksandrs Gaulands pauda gandarījumu par rezultātiem abās pavalstīs, paziņojot, ka viņa partija „sodījusi” Merkeles konservatīvos.
Tāpat eiroskeptiķi savus panākumus nosaukuši par apliecinājumu tam, ka “republika ir liesmās” un pat nosaukuši sevi par “tautas partiju”. Šis jēdziens agrāk piedēvēts tikai konservatīvajiem. "Es to mazliet salīdzinu ar Itālijas situāciju, kur partija “Līga” ir pārņēmusi visu valsti un kļuvusi par galveno tautas partiju. Mēs arī ejam tajā virzienā," paziņoja partijas vadītāja vietnieks Jorgs Meutens.
„Alternatīva Vācijai” izveidojās kā eiroskeptiska partija, bet tagad aktīvi kritizē Merkeles imigrācijas politiku, kā arī plānus slēgt ogļraktuves.
