Kanclere Angela Merkele ceturtdien, 9.februārī, tikās ar Vācijas 16 federālo zemju līderiem, lai vienotos par jaunu 16 punktu plānu, kas paredz paātrināt to personu deportācijas, kuru patvēruma lūgumi noraidīti.
Viens no plāna galvenajiem punktiem attiecas uz centrālā koordinācijas centra izveidi Berlīnē, kurā būs iekļauti pārstāvji no katras federālās pavalsts. Tas palīdzēs federālajām un lokālajām varasiestādēm deportēšanas procesā.
Stratēģija arī paredz federālo deportēšanas centru izveidošanu pie lidostām, lai atvieglotu kolektīvās deportācijas.
Tāpat paredzēts atvieglot deportēšanas procesu gadījumos, kad migrants tiek uzskatīts par draudu drošībai, kā arī sekmēt brīvprātīgu aizceļošanu, piešķirot patvēruma meklētājiem naudu, ja viņi izvēlas pamest Vāciju, pirms varasiestādes pieņēmušas lēmumu par viņu lūgumu pēc patvēruma.
Kanclere Merkele ceturtdienas vakarā teica, ka valdība liek „stingru uzsvaru uz brīvprātīgu atgriešanos”, tomēr vienlaikus atzīst, ka „neviens brīvprātīgi neatgriezīsies uz savu izcelsmes valsti, ja nav strādājoša piespiedu deportācijas shēma”.
Merkele uzsvēra, ka plāns tiks īstenots, balstoties uz principu, ka Vācija „grib palīdziet tiem, kas ir visneaizsargātākie”. „Mēs uzskatām, ka tas ir nepieciešams, jo mēs vēlamies spēt turpināt palīdzēt tiem, kuriem tiešām pienākas humānā aizsardzība, attiecībā uz kuriem tas ir likumīgi atzīts," pauda Vācijas kanclere.
Saskaņā ar plānu Vācijas Federālā migrācijas un bēgļu biroja darbiniekiem turpmāk arī būs tiesības konfiscēt patvēruma meklētājiem mobilos telefonus, lai iegūtu datus par viņu identitāti, ja viņi mēģinās to slēpt. Līdz šim likums aizliedza biroja darbiniekiem iegūt datus no mobilajiem telefoniem.
Vācijā par noraidīto patvēruma meklētāju deportēšanu pirmkārt atbild federālās pavalstis. Tomēr centrālā valdība vēlējās lielākas pilnvaras.
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs uzvēra, ka Vācijai nepieciešami kopīgi pūliņi, lai paātrinātu repatriācijas un deportēšanas.
„Atbildība bieži tika nogrūsta vienam uz otru. Federālā līmenī teica, ka Vācijas pavalstīm ir jādara vairāk. Vācijas pavalstis teica, ka vairāk ir jādara federālajai valdībai. Es domāju, ka tam ir jābeidzas. Mums nepieciešams apvienot spēkus. Ikvienam ir jāuzņemas sava atbildība," teica de Mezjērs.
Migrācija ir viens no aktuālākajiem diskusiju jautājumiem pirms šī rudens parlamenta vēlēšanām Vācijā. Tāpat arī noraidīto patvēruma meklētāju deportācija. Tunisietis Aniss Amri, kurš decembrī teroraktā Berlīnes Ziemassvētku tirdziņā noslepkavoja 12 cilvēkus, arī iepriekš bija lūdzis patvērumu Vācijā. Viņa prasību varasiestādes noraidīja kā nepamatotu jau vairākus mēnešus pirms uzbrukuma. Tomēr deportēt Amri nevarēja, jo Tunisija atteicās viņu pieņemt atpakaļ un kavējās ar dokumentu sakārtošanu.
Tiek uzskatīts, ka, padarot stingrāku imigrācijas politiku, Merkele cer mazināt galēji labējo spēku augošo popularitāti pirms šoruden gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kurās viņa kandidēs uz ceturto termiņu kancleres amatā.
Merkele Vācijas kancleres amatu ieņem kopš 2005.gada un vairākkārt ir atzīta par vienu no ietekmīgākajām politiķēm un sievietēm pasaulē, tomēr pēdējā laikā atbalsts viņai ir sarucis pretrunīgi vērtētās bēgļu politikas dēļ. Kanclere atzinusi, ka jāuzlabo iespējas deportēt imigrantus, tomēr bēgļu jautājumā Vācijai jābūt solidārai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
2013.gadā Vācijas parlamenta vēlēšanās uzvaru guva Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība, apsteidzot opozīcijā esošos sociāldemokrātus par 16% balsu.
